«Vingruma» Ansis: 20 pelmeņu vietā 11, rādītāji man glaimoja un ir pozitīvi tendēti

Pēc piektdienas treniņa, kuru tiešām ar Raimondu veicām stipri vieglāku, bija neizdarīta darba sajūta. Visu sestdienu dīdīja nemiera gariņš – aizej kaut nedaudz patrenējies. Tā arī darīju, pēcpusdienā ar sievu apmeklējām koncertu «Strazdumuižā», bija sanākuši arī mani senie labie skolas laika biedri. Koncertā uzstājās vājredzīgie un neredzīgie, man ir neizsakāms prieks par šiem drosmīgajiem ļaudīm, kas spēj rast prieku un uzstāties ar priekšnesumiem, kur ir vajadzīgas pavisam citas iemaņas nekā mums.

Emocijas un pozitīvo lādiņu uzkrājis, paspēju uz Vingruma kluba pēdējo stundiņu. Neko daudz negribēju, minos tikai ar velotrenažieri.

Darba dienās ēšanas režīms nesagādā nekādas problēmas, no rīta mājās brokastis, sainītis līdzi uz darbu ar pārējām trīs ēšanas reizēm, vakarā mājās vakariņas un nākamās dienas pusdienu gatavošana.

Tagad, pēdējās 3-4 dienas, svars turas vienāds, pirmie liekie kg tika nomesti, pārējie nāks nost ar smagu darbu.

Energoaudits – likās, kas nu būs!! Izrādās, lielākoties ēdu plus mīnus jau pareizi, tikai stipri par daudz vienai dienai.

Šobrīd esmu sācis lietot mazāk cūkgaļas, vairāk putnu gaļu

un meža gaļu; tā kā pašam tīk iet medībās, tad saldētava ir pilna ar medījuma gaļu. Kā nelielu piemēru

varu minēt pelmeņus – agrāk vakariņās noēdu vismaz 20 pelmeņus, šobrīd varu atļauties tikai 11 gab,

bet kas ir pats svarīgākais! Pareizi ēdot, vairāk arī nemaz neprasās.

Par ikdienas treniņiem laikam nav īpaši vērts runāt, bet trešdienu gaidīju ar īpašu nepacietību. Ne jau tāpēc, ka mana mīļotā sieva un meita aizbrauca pasildīt kaulus uz Abu Dabī, bet gan otro svēršanos. Rezultāts mani ļoti iepriecināja, dodos pareizajā virzienā. Esmu nodedzinājis 2,6 kg tauku un pieaudzējis 0,8 kg muskuļu. Vārdu sakot, visi rādītāji man glaimoja un ir pozitīvi tendēti.

Pēc mērījumu nolasīšanas devāmies atpakaļ uz sporta zāli, kur Normunda uzraudzībā un arī ar viņa paša piedalīšanos veicām nedaudz savādāku treniņu, bet ar tiem pašiem trenažieriem. Katru vingrinājumu pildot vairākas reizes pēc kārtas un ar katru reizi palielinot svaru. Šādi bija ļoti interesanti redzēt, cik katrs spēj paspiest, pacelt un pavilkt. Bija viens trenažieris, kuru varēju izpildīt ar maksimālo pieejamo svaru,

lai gan mūsu mentors un uzraugs sacīja, lai nedarot. Bet gribējās sevi pārbaudīt – varu vai nevaru!!!

Tā kā mājās biju palicis viens uz pāris dienām, trešdienas vakarā mani bija piemeklējis slinkums, negribēju nākamajai dienai neko gatavot. Līdz ar to pievienojos un pakļāvos darba kolektīva iegribai, pasūtījām kebabu. Reti gan mēs to darām, bet šad un tad rodas vēlme apēst ko neikdienišķu un asu. Bet zemapziņā jau zināju, ka treniņos būs jāsvīst vairāk.

Piektdienas treniņu nedaudz nokavēju, biedrs, ar kuru kopā minam, cilājam un svīstam, jau bija iekarsis uz skrejceliņa. Pēc trešdienas vingrojumiem arī šo piektdienu ņēmu citādi, nevis vieglāk, bet tieši citādi.

Nobeidzot šo nedēļu – redzot TV un lasot internetā citus šāda veida apņemšanās šovus, likās, būs nenormāli grūti sevi ierobežot un disciplinēt! Velns nav tik melns, kā viņu mālē!!! Redzēsim, kurš izturēs līdz beigām un kādi būs rezultāti.

Galvenais ir pašam to gribēt paveikt!

Ansis