Rasnačs: Stambulas konvencijas ratificēšana liks ieviest sociālā dzimuma konstrukciju

Viņaprāt, galvenie iebildumi pret konvenciju ir tieši par šo jautājumu.

Ministra ieskatā, konvencijas ratificēšana uzliek valstīm par pienākumu mainīt izglītības un veselības aizsardzības sistēmu un citas jomas, kas ir nacionālo valstu kompetence.

Viņš piebilda, ka pašlaik Eiropā ir 17 valstis, kuras nav ratificējušas Stambulas konvenciju.

Jau ziņots, ka valdībā plānots turpināt diskusijas par Stambulas konvenciju, taču konkrēti termiņi lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā (MK) netiek nosaukti.

Kā ziņots, labklājības ministrs Jānis Reirs (V) uzskata, ka pret Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju tiek izmantoti argumenti, kuriem pamatojumu dokumentā atrast nav iespējams.

Pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai «Vienotība» atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Ministru kabineta komitejas sēdē 22.janvārī bija iecerēts skatīt likumprojektu, ar kuru Latvija apstiprinātu Stambulas konvenciju, tomēr jautājuma izskatīšana tika atlikta.

Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu. Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja ministrijā, starptautiskos līgumus, kam pievienojas arī ES, ir ierasta prakse ratificēt pēc tam, kad tas izdarīts ES dalībvalstu nacionālajos parlamentos, tomēr ir iespējama arī situācija, ka ES Padome konvenciju ratificē pirms Latvijas.

«Šāds gadījums var radīt potenciālas juridiskas pretrunas, jo, īstenojot ES tiesību aktus, dalībvalstīm būs jādarbojas atbilstoši Stambulas konvencijai, neatkarīgi no tā, vai šīs dalībvalstis pašas to būs ratificējušas,» uzsvēra ministrijā.