Naudu dzelzceļa uzbēruma norakšanai starp Timoteja un Dzirnavu ielām meklēs nākamajā ES fondu plānošanas periodā

«Patlaban finansējums paredzēts tikai pašai «Rail Baltica» trasei, Rīgas centrālās stacijas pārbūvei, tiltam pār Daugavu un savienojumam ar lidostu. Pārējiem ar «Rail Baltica» trasi saistītajiem Rīgas centra sakārtošanas projektiem būs jāmeklē citas finansēšanas iespējas, jāskatās, kā tos iekļaut Nacionālajā attīstības plānā,» sacīja Augulis.

Ministrs norādīja, ka tas attiecas arī uz dzelzceļa uzbēruma norakšanai starp Timoteja un Dzirnavu ielām - tiks meklētas iespējas piesaistīt ES finansējumu nākamajā plānošanas periodā, vai arī dažādas publiskās un privātās partnerības iespējas.

Padome atbalstīja priekšlikumu, ka nākotnē šis uzbērums būtu norokams, tādejādi iegūstot papildus teritoriju starp Timoteja un Dzirnavu ielām Rīgā. Šo teritoriju varētu izmantot multimodālā transporta mezgla izveidei. Padome vienojās, ka ieceri nepieciešams iekļaut Nacionālajā attīstības plānā, ar iespēju piesaistīt papildus ES finansējumu nākamajā plānošanas periodā. Faktiskie darbi varētu notikt no 2021.gada līdz 2026.gadam.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) sacīja, ka uzbēruma norakšana no dzelzceļa stacijas līdz Daugavai ir paredzēta «Rail Baltica» projektā un ļaus savienot Vecrīgu ar Maskavas priekšpilsētu. Savukārt uzbēruma norakšanai starp Timoteja un Dzirnavu ielām līdzekļu nav. «Tad, kad tiks pabeigts galvenais «Rail Baltica» projekts, meklēsim finansējumu citiem darbiem un dzelzceļam piegulošās Rīgas teritorijas sakārtošanai,» sacīja Ušakovs.

Viņš piebilda, ka laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gada rīdziniekiem būs jārēķinās ar to, ka pilsētas centrs būs automašīnām praktiski neizbraucams. «Sāksies vērienīgi stacijas pārbūves darbi, «Rail Baltica» trases būvniecība, uzbēruma norakšana, jaunā gājēju un velosipēdistu tilta būvniecība pāri Daugavai. Tas nozīmē, ka gandrīz visas ielas ap dzelzceļu būs transportam nepieejamas,» sacīja Ušakovs.

Padome atbalstīja priekšlikumu velosipēdu satiksmi organizēt paralēli jaunbūvējamajam «Rail Baltica» dzelzceļa tiltam posmā no Jelgavas līdz Maskavas ielai, šķērsojot abas ielas, un paredzot piecas nobrauktuves, bet velosipēdu satiksme pēc nobraukšanas no tilta organizējama zemes līmenī. Rīgas dome apņēmās iekļaut risinājumus velosatiksmes attīstībai plānošanas dokumentos un kopējā veloinfrastruktūras tīklā.

Rīgas Centrālās stacijas laukums neietilpst «Rail Baltica» Rīgas centrālās stacijas, uzbēruma un tilta projektēšanas un būvniecības teritorijā. Padome vienojās, ka būtiski ir nodrošināt Rīgas Centrālās stacijas laukuma pielāgošanu multimodālā transporta mezgla vajadzībām. Sanāksmes dalībnieki vienojās izstrādāt detalizētu redzējumu par Rīgas Centrālās stacijas laukuma pielāgošanu multimodālā transporta mezgla vajadzībām.

Multimodālais transporta mezgls ietvertu reģionālo un starptautisko autobusu platformas, mikroautobusu platformas, automašīnu īres punktu, elektroauto un velosipēdu stāvvietas u.c. transporta risinājumus. Realizējot «Rail Baltica», iedzīvotāji varēs izmantot 33 reģionālo un starptautisko autobusu platformas autoostā, 26 mikroautobusu platformas, 19 koplietošanas automašīnām paredzētās autostāvvietas, kā arī 38 īres automašīnu, 86 īslaicīgas maksas, 136 ilgstošas stāvēšanas, 96 elektroauto paredzētās, 12 taksometru, 40 ģimeņu un 16 autostāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat paredzētas 146 īres velosipēdu un 1000 velosipēdu stāvvietas.

Šodien uz kārtējo sēdi sanāca «Rail Baltica» projekta Rīgā pārinstitucionālās koordinācijas padome, kura izskatīs jautājumu par iespējām valsts un pašvaldības plānošanas dokumentos definēt «Rail Baltica» projekta un Rīgas pilsētas sinerģijas nepieciešamību Rīgas harmoniskai attīstībai par Baltijas centrālo transporta mezglu.

Padome izveidota, ņemot vērā ekspertu un kompetento institūciju rekomendācijas, kā arī, lai turpinātu vienota skatījuma uz apkārtējo pilsētvidi veidošanu, jēgpilnu investīciju piesaisti un veicinātu Rīgas pilsētas harmonisku attīstību. Padome īstenos valsts un Rīgas pilsētas pašvaldības sadarbību, kā arī veicinās trešo pušu līdzdalību un plānotu finanšu piesaisti.

Padomē iesaistīti pārstāvji no ministrijām, Rīgas domes, valsts institūcijām, lai sniegtu priekšlikumus papildus iespēju realizēšanai Rīgas pilsētā, ko rada «Rail Baltica» projekta ieviešana.