EP nosoda Turcijas mēģinājumus apklusināt kritiku par uzbrukumu Afrīnas reģionā

EP deputāti ir noraizējušies par Turcijas uzbrukuma humānajām sekām un aicina atturēties no turpmākām nesamērīgam aktivitātēm.

Savukārt nosodot mēģinājumu ar spēku pārņemt varu Turcijā, deputāti uzsver, ka pēc 2016.gada 16.jūlija apvērsuma mēģinājuma noteiktais ārkārtas stāvoklis tiek izmantots, lai apspiestu miermīlīgu opozīciju. Viņi norāda, ka kopš tā laika slēgti vairāk nekā 160 preses izdevumi, un pret Turcijas pilsonisko sabiedrību tiek vērsts ilgstošs uzbrukums.

Eiroparlamentārieši aicina Turciju atcelt ārkārtas stāvokli valstī, nekavējoties atbrīvot un atsaukt visas apsūdzības pret cilvēkiem, kas aizturēti, veicot savu darbu vai bez pierādījumiem, tostarp arī Eiropas Savienības (ES) pilsoņus, kā arī atteikties no nāvessoda un ievērot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Rezolūcijā atkārtoti uzsvērts, ka Turcijai paredzētie Pirmspievienošanās atbalsta instrumenta (IPA II) līdzekļi būtu izmaksājami, ja valsts uzlabotu situāciju cilvēktiesību un likuma varas jomā. EP deputāti arī aicina ES ārlietu pārstāvi Federiku Mogerīni, Eiropas Komisiju un dalībvalstis sarunās ar Turcijas pārstāvjiem vērst uzmanību uz cilvēktiesību aizstāvju, politisko aktīvistu, juristu, žurnālistu un akadēmiķu atrašanos apcietinājumā.

Birojā norādīja, ka 2016.gada novembrī deputāti aicināja uz laiku iesaldēt ES pievienošanās sarunas ar Turciju, vienlaikus saglabājot valsts «sasaisti» ar ES. Pagājušā gada jūlijā deputāti brīdināja, ka sarunas būtu apturamas, ja Turcija īstenos plānotās izmaiņas konstitūcijā, kas nav savienojamas ar dalību ES.

Rezolūcija tika apstiprināta balsojumā, paceļot rokas.

Pagājušajā mēnesī Turcija pastiprināja savu militāro klātbūtni Sīrijā, uzsākot operāciju pret kurdu kaujiniekiem Afrīnā Sīrijas ziemeļrietumos.

Sīrijas prezidents Bašars al Asads ir slepkava, ceturtdien paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, izslēdzot iespēju atjaunot attiecības vai sadarboties ar kara plosītās valsts līderi.

Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Saskaņā ar dažu opozīcijas aktīvistu aplēsēm kopējais upuru skaits jau pārsniedzis 400 000.