/nginx/o/2018/07/05/8107052t1h35d6.jpg)
Visu savu pastāvēšanas laiku cilvēces pārstāvji lielākā vai mazākā mērā ir centušies kaut ko sasniegt uz Zemes. Ikdienas steigā un rūpēs dzīve aizskrien zibens ātrumā. Tomēr mēs ikviens varētu atsaukt atmiņā mirkļus, kas ir ļāvuši apstāties šajā trakajā skrējienā, lai izbaudītu skaisto. Viena no šādām vietām, kas apstādina ikdienas steigu, ir zvaigžņotās debesis. Kompānija Rocket Lab ir burtiski pievienojusi vēl vienu iemeslu debesīs, lai ikvienam uz Zemes būtu interesanti tajās vērties.
Šis iemesls ir neparasts mākslīgais pavadonis, kas tiek dēvēts par «Cilvēces zvaigzni» (Humanity star). Tas ir no oglekļa kompozītmateriāla veidots daudzskaldnis, kuru klāj 65 gaismu atstarojoši paneļi. Varam to iztēloties kā diskozāles spoguļbumbu, kas atstaros Saules gaismu. Šis objekts varētu būt viens no spožākajiem Zemes debesīs.
«Neatkarīgi no tā, kur jūs atrodaties uz Zemes vai kas notiek jūsu dzīvē, ikviens varēs novērot Cilvēces zvaigzni,» pastāstīja kompānijas Rocket Lab dibinātājs un vadītājs Pīters Beks. «Mēs ceram, ka ikviens, kas lūkosies augšup, lai ieraudzītu Cilvēces zvaigzni, spēs palūkoties tālāk Visuma plašumos un mainīs savas domas par savu dzīvi, darbiem un to, kas ir svarīgs cilvēcei.»
«Cilvēces zvaigzne ir veids, kā palūkoties pāri šodienas situācijai, lai kāda tā arī būtu, un iegūt izpratni, ka mēs esam vienoti kā suga, visi kopā atbildīgi par izaicinājumiem, kuri jāpārvar,» piebilda Beks.
Mākslīgais pavadonis Zemes orbītā tika nogādāts 2018.gada 21.janvārī ar kompānijas Rocket Lab eksperimentālo nesējraķeti, kas veidota no oglekļa kompozītmateriāliem. Raķete startēja no starta platformas, kas atrodas Jaunzēlandē. 17 metrus garā nesējraķete Electron orbītā nogādāja arī trīs komerciālos nanosatelītus. «Cilvēces zvaigzne» vienu orbītu ap Zemi veic 90 minūšu laikā.
«Mums jāpieņem nopietni lēmumi visas cilvēces kontekstā, ne atsevišķiem indivīdiem, organizācijām vai pat tautām,» teica Beks. «Mums jānāk visiem kopā kā vienai sugai, lai atrisinātu patiešām lielas problēmas, tādas kā klimata pārmaiņas un resursu izsīkšana.»
Lai arī «Cilvēces zvaigzne» ir pirmais satelīts ar šādu mērķi, tā nav pirmā «disko bumba» Zemes orbītā. ASV Jūras spēku izpētes laboratorijas paspārnē tapa trīs satelīti Starshine projekta ietvaros. Šo satelītu spoguļus bija gatavojuši studenti no dažādām pasaules valstīm. Starshine-1 startēja 1999.gada jūnijā STS-96 misijas ietvaros, bet Starshine-2 orbītā tika nogādāts 2001.gada decembrī STS-108 misijas laikā. 48 cm lielās sfēras klāja vairāk nekā 850 spoguļi. Savukārt Starshine-3, kas bija gandrīz divas reizes lielāks, klāja 1500 spoguļi. To orbītā nogādāja Athena I nesējraķete 2001.gada septembrī. Divu gadu laikā šis satelīts paspēja aplidot apkārt Zemei vairāk nekā 7400 reižu.
Savukārt 1986.gada augustā ar spoguļiem klātu satelītu «Ajisai» orbītā nogādāja Japāna. 215 cm lielā sfēra tur joprojām atrodas un to iespējams ieraudzīt ar binokli.
Plānots, ka «Cilvēces zvaigzni» varēs vērot 9 mēnešus, pēc tam tās orbītas augstums samazināsies, līdz visbeidzot satelīts sadegs Zemes atmosfērā.
Ja tu vēlies noskaidrot, kad «Cilvēces zvaigzne» būs redzama tur, kur tu atrodies, izmanto Rocket Lab izveidoto mājaslapu.