Straujuma: Lemjot par Slapiņa bērnu pilsonību, vajadzēja domāt politiskāk

Viņa skaidroja, ka 2015.gadā valdība pieņēma lēmumu nesaglabāt dubultpilsonību, nevis nesaglabāt Latvijas pilsonību. Viņa norādīja, ka lēmums tika pieņemts tīri juridiski, saskaņojot to ar atbildīgajām institūcijām.

Jau vēstīts, ka valdība 6.februārī aiz slēgtām durvīm mainīja pirms diviem gadiem Straujumas vadītā Ministru kabineta pieņemto lēmumu noraidīt Slapiņa bērnu lūgumu ļaut viņiem saglabāt dubultpilsonību.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka ministri vienbalsīgi un bez domstarpībām pieņēma lēmumu atjaunot Slapiņa bērniem Latvijas pilsonību, ņemot vērā viņu tēva nopelnus valsts neatkarības atjaunošanā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) norādīja, ka šis valdības lēmums ir zināms precedents, jo Ministru kabinets attiecīgajā jautājumā pirmo reizi ir pieņēmis politisku lēmumu. Viņš skaidroja, ka 2015.gadā, kad tika atbalstīts viņa virzītais rīkojuma projekts par dubultpilsonības nesaglabāšanu, šis jautājums ticis kārtīgi izdiskutēts.

«Pirms diviem gadiem lēmums nebija pieņemts vienā dienā, turklāt tas tika skatīts arī Saeimas atbildīgajā komisijā. Tolaik argumentos strikti pieturējāmies pie personu vērtējuma, jo līdz šim līdzīgi lēmumi par pilsonības saglabāšanu tika sagatavoti, vērtējot konkrēto personu tiesiskās saites, nevis vadoties no radinieka nopelniem. Varu apliecināt, ka šeit nav runa par Slapiņa ieguldījumu valsts neatkarības atjaunošanā, bet gan viņa bērnu izvēli saglabāt tiesiskās saites ar Krieviju,» skaidroja Kozlovskis.

Viņš gan piebilda, ka tolaik iespējams risinājums varēja būt uz humāniem apsvērumiem piešķirtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.