Analītiķi akciju tirgus kritumu prognozē ar īslaicīgu ietekmi

Pēdējo dienu laikā vadošie ASV, Āzijas un Eiropas biržu indeksi piedzīvojuši iespaidīgu kritumu, liekot izskanēt spekulācijām par gaidāmu nestabilitāti akciju tirgos. Tā, piemēram, indekss «Dow Jones Industrial Average» pēdējās dienās nokritās par aptuveni 1700 punktiem. Kritums sekoja īpaši straujam kāpumam 2017. gadā un šā gada pirmajās nedēļās, valdot optimismam par ASV Kongresa decembrī pieņemto un prezidenta Donalda Trampa parakstīto nodokļu reformu. Otrdien ASV akciju tirgi jau bija atguvušies, bet trešdien kāpums atsākās arī Eiropas vērtspapīru tirgos.

Latvijas Bankas (LB) ekonomists Erlands Krongorns portālam TVNET norādīja, ka februāra pirmajās dienās novērotais kritums starptautiskajos akciju tirgos bijusi korekcija, kas sekojusi straujajam kāpumam.

«Akciju indekss «S&P 500», kas raksturo ASV tirgu, janvārī pakāpās par 5,6%. Tajā pašā laikā «Dow Jones» indekss palielinājās par 5,8%. Savukārt Eiropā akciju tirgus kāpums bija mērenāks – «EuroStoxx 50» indekss pakāpās par 3,0%, bet Latvijas akciju biržas indekss – par 3,9%. Lai gan ekonomika turpina attīstīties vēlamā virzienā gan ASV, gan Eiropā, tomēr tik straujiem kāpumiem, kā bija vērojami janvārī, sekoja korekcija jeb kritums, ko varējām novērot februāra pirmajās dienās,» stāstīja Krongorns.

LB ekonomista ieskatā korekcijas pamatā bija labāki dati par algu kāpumu decembrī un ekonomiskās izaugsmes gaidām šā gada 1. ceturksnī ASV. Tāpat izmaiņas pasaules biržās saistītas ar investoru peļņas fiksēšanu pēc straujā akciju cenu kāpuma un tam sekojošām algoritmiskās tirdzniecības stratēģijām, kas pie augstāka tirgus svārstību signāla veic vērtspapīru pārdošanu. Tomēr šādiem faktoriem ir īslaicīga ietekme uz vērtspapīru cenām, uzskata Krongorns.

«Tirgus dalībnieki sagaida, ka inflācija aizvien pārliecinošāk ASV nostiprināsies pie ASV centrālās bankas – Federālo rezervju sistēmas – mērķa līmeņa, kas ir 2%, un līdz ar to sāk iecenot tirgū gaidāmos procentu likmju kāpumus obligāciju cenās. Globalizācijas ietekmē citi tirgi, piemēram, Eiropa un attīstības valstis, arī pielāgojas un ietekmējas no notikumiem ASV,» teica eksperts.

LB analītiķis norāda, ka ASV un Eiropā turpina uzlaboties ekonomiskie rādītāji. Spēcīgāks ārējais pieprasījums arī turpmāk veicinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, pārliecināts eksperts. «Eiropas Centrālās bankas Padome turpina īstenot stimulējošu monetāro politiku eiro zonā, nodrošinot ļoti labvēlīgus finansēšanās nosacījumus, kas veicina eiro zonas valstu ekonomikas izaugsmi un pozitīvi ietekmē arī Latviju,» sacīja Krongorns.

Līdzīgu viedokli pauda arī aģentūras LETA aptaujātie banku analītiķi, norādot, ka svārstības starptautiskajos finanšu tirgos Latvijas ekonomiku ietekmē maz. Eksperti gan atzina, ka pēdējo dienu akciju cenu kritums pasaulē ir atsaucies arī uz situāciju biržā «Nasdaq Riga».

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka nervozitāte akciju tirgos sākās pagājušajā nedēļā, sekojot ziņām, ka ASV algu kāpums ir paātrinājies, kas signalizē par inflācijas paātrināšanos un attiecīgi arī par procentu likmju pieaugumu.

Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA pauda, ka globālo akciju cenu kritumu, kas sākās pagājušajā nedēļā, izprovocēja akciju cenu kritums ASV. «Tieši par ASV akciju tirgus cenu līmeni bija vislielākās bažas. Kāpumu, kas sākās 2009.gada martā un kuru līdz šim nebija pārtraukušas krasas korekcijas, mēdza dēvēt par visienīstāko «vēršu tirgu» vēsturē. Jau vairākus gadus ir skanējuši brīdinājumi, ka biržu indeksi ir uzkāpuši ļoti augstu, tos mērot atbilstoši dažādām tā saucamajām fundamentālajām mērauklām, piemēram, cikliski koriģēto akciju cenas un ienesīguma koeficientu vai uzņēmumu akciju cenas un aktīvu vērtības koeficientu. Taču tirgi turpināja kāpt,» viņš teica.

Strautiņš arī norādīja, ka Latvija ir valsts, kurā finanšu tirgi spēlē ļoti mazu lomu un finanšu sistēma gandrīz pilnībā balstās uz bankām.