Eksperti: Latvijas enerģētikas nozares attīstībai nav ilgtermiņa stratēģijas

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien tikās ar Enerģētikas drošības komisijas ekspertiem, lai uzklausītu komisijas darba galaziņojumu un priekšlikumus valsts enerģētikas politikas pilnveidošanai. Iepazīstinot ar izstrādāto ziņojumu un secinājumiem, Enerģētikas drošības komisijas priekšsēdētājs Juris Ozoliņš atzīmēja, ka Latvijas enerģētikas sektora attīstība nākotnē jāvērtē no enerģētiskās drošības viedokļa.

Sarunā ar aģentūru LETA Ozoliņš atzina, ka enerģētiskā drošība jāsaprot ar veidu, kā jebkurā brīdī Latvijas patērētāji tiktu apgādāti ar nepieciešamajām enerģijas formām, proti, naftas produktiem, gāzi, elektrību un vietējiem resursiem. Viņš vērsa uzmanību - jo vairāk ir vietējo resursu, jo suverēnākas valstis ir savā rīcībā, tādēļ tās valstis, kam ir resursi, ir mazāk atkarīgas no citiem apstākļiem, savukārt Latvija vismaz par 50% ir atkarīga no ārējām piegādēm.

«Mūsu ekonomika un drošība lielā mērā ir atkarīga no ārējiem apstākļiem, un galvenais jautājums - kādi ir mūsu vietējie resursi? Atbilde ir - tie ir tikai atjaunojamie. Lai mazinātu ārējos faktorus, ir jāpalielina iekšējo faktoru ietekme un nozīme, proti, atjaunojamās enerģijas lietošana pēc iespējas vairāk. Mēs šobrīd šajā ziņā kaut kā mēģinām tikt līdz 40% līdz 2021.gada beigām, bet šobrīd esam tikuši nedaudz virs 37%. Vienlaikus paradoksāli, ka Latvija ir diezgan liela atjaunojamās enerģijas eksportētāja, un, ja pārvērstu tās daļas, ko eksportējam, - šķeldu, malku un briketes, tad mēs spētu enerģijas bilanci uzlabot līdz 53%,» pārliecināts komisijas priekšsēdētājs.

Tā kā plašāka atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana enerģijas ražošanā ir viens no Eiropas Savienības (ES) enerģijas politikas pamatprincipiem, secināts, ka pēc iespējas ātrāk nepieciešams apstiprināt vispārējo valsts klimata un enerģijas stratēģiju, īpaši atjaunojamās enerģijas jomā. Pāreja uz zemu oglekļa izmešu ekonomiku šobrīd ir viens no galvenajiem konkurētspējīgas valsts faktoriem, norādīja kancelejā.

«ES virzība uz klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu, kā arī plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā ir faktori, kas nākotnē tieši ietekmēs enerģētikas politiku Latvijā,» iepazīstoties ar komisijas secinājumiem un priekšlikumiem, uzsvēra Valsts prezidents. Vējonis tikšanās laikā atzina, ka atjaunojamo un vietējo resursu plašāka izmantošana elektroenerģijas un siltuma ražošanā varētu stiprināt Latvijas enerģētisko drošību, savukārt straujā moderno tehnoloģiju attīstība ļautu vietējos atjaunojamos resursus izmantot pārdomāti, neradot jaunus papildu izdevumus un augstāku cenu elektroenerģijas un siltuma patērētājiem.

Tikmēr Ozoliņš norādīja, ka Baltijas valstīs nākamajā desmitgadē notiks diezgan ievērojamas izmaiņas ģenerācijas sastāvā un daudzas vecās elektrostacijas pārstās darboties, tādēļ tās būs jāaizstāj ar jaunām jaudām. «Tika vērtēts, kāda būs ietekme uz Latvijas patērētājiem un uz enerģijas apgādes drošību. Secinājums, ka bez šaubām viss, kas ir jauns, maksā naudu,» skaidroja Ozoliņš.

Ziņojumā arī secināts, ka Latvijā no 2010.gada ieviestie fosilās un atjaunojamās enerģijas atbalsta pasākumi ir bijuši pārspīlēti, un valdībai ir vēlreiz jāpaskaidro nepieciešamība turpināt fosilas enerģijas subsidēšanu. Tāpat rekomendācijās ietverts, ka jāturpina gatavoties 2020.-2030. gada likumdošanas periodam, lai aktīvie patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi varētu tam pielāgoties.

Vienlaikus secināts, ka valdībai pēc iespējas ātrāk jāpublisko enerģijas tirgus stratēģija, īpaši atjaunojamās enerģijas jomā, piebilstot, ka šādai stratēģijai jāgūst atbalsts Saeimā. Tāpat secināts, ka informācija par patērētāju izdevumiem subsidēšanas procesā un subsīdiju saņēmējiem ir jāpublicē vienā vietnē strukturētā veidā. Vispiemērotākā vietne būtu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapa, secinājuši eksperti.

Komisija ziņojumā piedāvājusi vairākus iespējamās turpmākās rīcības scenārijus, lai, sekojot enerģētikas politikas tendencēm un ES likumdošanas izmaiņām, veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektrības un siltuma ražošanā Latvijā laika posmā 2020.-2030.

Valsts prezidents aicina valsts enerģētikas politikas veidotājus ņemt vērā ekspertu secinājumus un laikus un atbildīgi izvērtēt, kā tiek veidota šīs nozares politika Latvijā, īpašu uzmanību veltot jaunajām tendencēm likumdošanā ES un saistībām, ko Latvija jau ir uzņēmusies, kā arī tām saistībām, kas valstij būs jāuzņemas nākotnē.

Enerģētikas drošības komisija izveidota 2016.gada 29.aprīlī, lai vērtētu ar enerģētisko drošību saistītos jautājumus, veiktu enerģētikas politikas un tās rezultātu analīzi, sniegtu priekšlikumus šīs politikas pilnveidošanai.