Latvijas vēstnieks Krievijā: Latvijā būtu jāatgriežas pie diskusijas par vēlēšanu sistēmas maiņu

Pēc vēstnieka domām, padarot vēlēšanu sistēmu vienkāršāku un saprotamāku, tiktu veicināta varas tuvināšanās tautai un atvieglota vēlētāju izvēle. Viņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem tika likvidēts tā sauktais «lokomotīves princips», kas vēlētājam sarežģījis izvēli, piebilstot, ka citās vecajās Rietumeiropas demokrātijās partijas vadītājs arī ir lokomotīve - tas, kas startē vēlēšanās un grib kļūt par premjerministru. Sistēma būtu jāmaina, lai vēlētājiem būtu skaidrs, par kādām personām tie balso.

«Šobrīd vēlētājs ir apjucis. Pēdējās pirmsvēlēšanu diskusijās, kur piedalījās premjera kandidāti, puse no šiem kandidātiem vēlēšanās nemaz nestartēja. Parlaments, visticamāk, šādas izmaiņas neizdarītu, bet tā būtu lieta, uz ko pārskatāmā nākotnē vajadzētu virzīties. Zinām, ka tā saucamā «Zatlera Reformu partija» šo «lokomotīves principu» nedaudz apgāja, ieliekot partijas vadītāju partijas nosaukumā,» uzsvēra Riekstiņš.

Viņš intervijas laikā norādīja, ka Latvijā pastāv vēlme politiskos konkurentus demonizēt, kas arī uzskatāmi redzams. «Vienalga, vai tas būtu Andris Šķēle, Einārs Repše, Aigars Kalvītis vai Solvita Āboltiņa, tas diezgan uzskatāmi ir redzams. Es nesaku, ka šo cilvēku politiskajā darbībā nav bijušas kļūdas un kritikai ir jābūt, bet konkurentu sabradāšana ir ļoti izteikta. Cik lielā mērā tā ir pamatota, to lai spriež vēlētāji,» teica Riekstiņš.

Savukārt situāciju, kurā cilvēki sev esošo varu cenšas izmantot sava labuma gūšanai, diplomāts skaidroja ar «augšanas grūtībām» jeb problēmu, ar kuru saskārušās arī citas postpadomju valstis. Viņaprāt, Latvijai, atjaunojot neatkarību, demokrātiskas valsts institūti bija jāveido no nulles, kas ir bijis viens no iemesliem, kāpēc pēc varas diezgan veiksmīgi ir mēģinājuši nonākt cilvēki ar savtīgiem mērķiem. Vēstnieks piebilda, ka potenciālais risinājums nākotnē ir cilvēku izglītošana par politiskā procesa nozīmību, vērtībām un neiecietību pret likuma pārkāpumu.

Komentējot savu atbildību laikā, kad Riekstiņš bija «Tautas partijā», viņš uzsvēra, ka ar pilnu sirdsapziņu var apliecināt - kamēr viņš piedalījies valdes sēdēs, nekādi jautājumi vai lēmumi, kas būtu saistīti ar atsevišķu cilvēku personīgajām interesēm, netika skatīti. «Es nevaru izslēgt, ka paralēli kāds ar kādu par kaut ko runā, bet formālajā partijas darbā šādu tematu un jautājumu nebija,» sacīja Riekstiņš.