/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/05/8109658t1ha5e4.jpg)
Iedomas, ka bez Krievijas tirgus Latvijas uzņēmēji nespēs izdzīvot, ir pārspīlētas, Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» sacīja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Latvijas vēstnieks Krievijā: Iedomas, ka bez Krievijas tirgus Latvijas uzņēmēji nespēs izdzīvot, ir pārspīlētas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš skaidroja, ka vairāku valstu vēstnieki, ne tikai no Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, viņam apliecinājuši, ka nereti saskaras ar līdzīga rakstura problēmām, ar kādām saskaras Latvija, mēģinot ar dažādiem produktiem iekļūt Krievijas tirgū. Iemesls bieži vien esot nevis sankciju vai pretsankciju politika, bet Krievijas vēlme aizsargāt savu tirgu un neielaist tajā konkurentus.
«Par Krievijas tirgu Latvijā pastāv nedaudz sagrozīts priekšstats, ko arī mēģina popularizēt Krievijas amatpersonas – bez Krievijas tirgus neko nevarēsim un bez Krievijas tirgus pieejamības Latvijas uzņēmējiem pienāks beigas. Krievijas tirgus šobrīd ir riskants un ietekmēts no politisko lēmēju vidus, tādēļ katram uzņēmējam jādomā un jāraugās, vai ir vērts šajā tirgū par katru cenu tikt iekšā,» uzsvēra Riekstiņš.
Vēstnieks vērsa uzmanību: ja 2017.gada statistiskā dinamika pēdējos trīs pērnā gada mēnešos saglabāsies 2017.gada pirmās puses līmenī, gads beigsies ar savstarpējo preču un pakalpojumu apgrozījumu aptuveni 2,7 miljardu eiro apjomā, kas ir nozīmīgs skaitlis, tādējādi Krievija ir viens no pieciem aktīvākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem.
Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā publicētie dati par 2017.gada pirmo pusgadu, kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju veido 904,72 miljonus eiro. Krievija ar 7,53% no kopējā tirdzniecības īpatsvara ir piektais lielākais Latvijas preču tirdzniecības partneris. Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju ir palielinājies par 15% attiecībā pret 2016.gada pirmo pusgadu.
Galvenās eksporta preces uz Krieviju bija pārtikas rūpniecības produkti, bet galvenās importa preces no Krievijas bija minerālie produkti.