DP nesen aizturēto Latvijas pilsoni tur aizdomās par spiegošanu Krievijas labā

Kozlovskis gan nekomentēja vai spiegošana saistīta ar mēģinājumiem iegūt militāra rakstura informāciju.

Runājot kopumā par spiegošanas draudiem, ministrs norādīja, ka Latvijā ārvalstu specdienestu radītie izlūkošanas riski nekad nav bijuši zemi, taču pēdējos pāris gados tie ir pieauguši, ņemot vērā kopējo drošības situāciju Baltijā.

Viņš norādīja, ka palielinātais NATO kontingents Latvijā izraisa ārvalstu specdienestu interesi uzzināt detaļas par alianses bruņotajiem spēkiem. Arī publiski izskanējusī informācija, ka Lietuvā kopš decembra aizturēti trīs cilvēki par iespējamo spiegošanu Krievijas labā, liecina par ārpus Eiropas Savienības un NATO esošu valstu specdienestu interesi militārajā jomā Baltijā.

«Vēlos atgādināt, ka pēdējos gados ir celta arī Latvijas drošības iestāžu kapacitāte un dienestiem ir palielināts finansējums, līdz ar to redzami arī DP darba rezultāti. Es gan negribētu vilkt paralēles, ka laikā, kad DP bija mazāks finansējums, tad nekādas pretizlūkošanas darbības nenotika. Tāpat 2016.gadā veiktie grozījumi Krimināllikumā ir būtisks instruments, lai vērstos pret ārvalstu radītajiem riskiem Latvijas drošībai,» norādīja ministrs.

Jau ziņots, ka DP ir aizturējusi un tiesa apcietinājusi kādu Latvijas pilsoni, kurš tiek turēts aizdomās par spiegošanu. Kriminālprocess sākts pagājušā gada 19.decembrī.

Tikmēr Lietuvas varas iestādes paziņojušas, ka Lietuvā kopš decembra aizturēti trīs cilvēki, kas tiek turēti aizdomās, ka par atlīdzību spiegojuši Krievijas labā.

Aizturētie ir Lietuvas pilsoņi. Domājams, ka viņi pēc Krievijas izlūkdienestu pasūtījuma snieguši informāciju par Lietuvas militārajiem un stratēģiski svarīgajiem objektiem.

Saskaņā ar prokuratūras informāciju kopš 2014.gada Lietuvā noskaidrotas 12 personas, kas tiek turētas aizdomās par spiegošanu. Pieciem cilvēkiem jau piespriesti sodi, kas saistīti ar brīvības atņemšanu.

Citā lietā DP 2016.gadā par spiegošanu Krievijas labā aizturēja AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) ceļu meistaru Aleksandru Krasnopjorovu. Šobrīd lieta iztiesāšanas stadijā atrodas Jelgavas tiesā un vēl nesen Krasnopjorovs atbrīvots no apcietinājuma, taču viņam piemērots cits drošības līdzeklis. Krasnopjorovs pārfilmējot no LDz videonovērošanas sistēmām tiešsaistes režīmā un video arhīviem, nelikumīgi ieguva ziņas par NATO militārās tehnikas pārvietošanos Latvijas teritorijā.

2015.gada gada vasarā Ādažos aizturēti divi Krievijas pilsoņi, kuri nelikumīgi iekļuva Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē, kurā mitinājās arī sabiedroto valstu karavīri. Aizturēšanas brīdī pie Krievijas pilsoņiem tika atrastas skrejlapas angļu valodā. Abus vīriešus DP sākotnēji vainoja par spiegošanu un par mēģinājumu veikt teroristiskas darbības, taču vēlāk viņu veiktās darbības tika pārkvalificētas par huligānismu un pirmās instances tiesa abiem vīriešiem piemēroja trīs mēnešu un 27 dienu ilgu brīvības atņemšanu. Tas ir laiks, ko viņi iepriekš pavadīja apcietinājumā.

DP 2016.gada publiskajā pārskatā teikts, ka līdzīgi kā iepriekš, arī 2016.gadā nozīmīgāko

apdraudējumu un izaicinājumus pretizlūkošanas jomā Latvijā radīja Krievijas specdienesti.