Ģenerālprokurors: «Oligarhu lietas» komisija - tikai teātris?

Viņš uzskata, ka faktiski komisija dod rekomendējošu atzinumu, lai prokuratūra šo jautājumu izvērtē pati. Tas nozīmē, ka šajā daļā komisija savu darbu vispār nav veikusi, uzskata Kalnmeiers.

«Jautājums: kurš šādu uzdevumu ierosināja deleģēt komisijai, zinot, ka tā to nevar izpildīt? Vai tad atkal bija vajadzīgs tikai teātris? Bija taču jārēķinās, ka izvērtēt liela apjoma krimināllietas materiālus komisijai, kuras sastāvā ir tikai viens cilvēks ar juridisko izglītību, būs sarežģīti,» norādīja ģenerālprokurors.

Savukārt, vērtējot šajā lietā esošo informāciju par iespējamo valsts nozagšanu, komisija nonākusi tikai līdz teorētiskiem apsvērumiem, kā valsts nozagšanu varētu definēt, norādīja Kalnmeiers. «Komisijas pozīcija un opozīcija atklāti pasaka, ka šis jēdziens nevienā likumā nav definēts. Ja arī būs mēģinājums to iestrādāt likumā, tad nebūs tik viegli rast viennozīmīgu formulējumu,» pārliecināts ģenerālprokurors.

Vāji izpildīts, viņaprāt, ir uzdevums pārbaudīt publiskā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem.

Komisija sev bija definējusi arī uzdevumu izvērtēt saistībā ar krimināllietu izskanējušo informāciju par iespējamo valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā saistībā ar uzturēšanās atļaujām, kā arī uzdevumu izvērtēt informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem, iespējamām manipulācijām ar sabiedrības viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus.

Attiecībā uz tiem Kalnmeiers norādīja, ka krimināllietā šādi jautājumi nav tikuši vērtēti, tāpēc viņš nav kompetents sniegt skaidrojumu šajā daļā.

«Sabiedrībā droši vien daudzi gaidīja, ka tūlīt paziņos vainīgās personas, kuras izdarījušas kaut kādus noziegumus. Vēl vajadzētu izveidot ne tikai parlamentārās izmeklēšanas, bet arī parlamentārās notiesāšanas un parlamentārās soda izpildes komisijas, lai būtu pilns cikls. Aptuveni šādas bija sabiedrības gaidas. Tās nepiepildījās. Publiski esmu teicis arī to, ka, ja komisija uzņemas šo pienākumu - izvērtēt izmeklēšanas kvalitāti un izbeigšanas iemeslus -, tad komisijai bija jānorāda, kādi pierādījumi bija vēl iegūstami un kāpēc tie netika iegūti,» intervijā uzsvēra ģenerālprokurors.

Kā ziņots, Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā. Janvāra nogalē Saeimā tika izskatīts komisijas ziņojums par izmeklēšanas rezultātiem, pirms tam atkārtoti lemjot par komisijas vadītājas Ingunas Sudrabas (NSL) atstādināšanu no komisijas priekšsēdētājas amatu.