Ziemeļamerikā līdz šim ir atrastas divas vikingu apmetnes – Ņūfaundlendā un Bafina salā. Taču, ja Kanādas ziemeļu piekrastē izkustu ledāji, tad, iespējams, atklātos seno apmetņu tīkls, kas liktu pārrakstīt šā kontinenta «atklāšanas» vēsturi. Atklājumi Bafina salā mudināja pētniekus vēlreiz izpētīt jau esošos artefaktus no šiem reģioniem. Izrādījās, ka daļu priekšmetu var attiecināt uz vikingu pasauli, un tas liek domāt, ka attiecības starp senajiem norvēģiem un Amerikas iedzimtajiem bijušas ciešākas, nekā mēs šodien zinām.
Neticami izturīgā Damaskas tērauda noslēpums
Atgriežoties dzimtenē no krusta kariem, daudzi Eiropas karotāji runāja par islāma kaujinieku zobeniem, kas «varēja sagriezt gaisā uzmestu zīda lakatu» un kurus «varēja saliekt deviņdesmit grādu leņķī un atliek atpakaļ». Taču vēl XXI gadsimtā precīza Damaskas tērauda recepte ir noslēpums. Ir zināms vien tas, ka to gatavoja no tīģeļa tērauda, kuru ieguva, kausējot dzelzi kopā ar kādiem augu piemaisījumiem. Eiropas kalējiem līdz šim nav izdevies iegūt tādu asumu, elastību un viļņotas iezīmes.
Elitāro Ulfbrehta zobenu izcelšanās
Arī vikingi lietoja zobenus, kuru radīšanas tehnoloģijas bija līdzīgas Damaskas tēraudam. Zobeni, kuru asmeņus rotāja vien noslēpumains vārds «Ulfberht», iespējams, tika radīti kādā Vācijas klosterī VIII – X gs. vai Tuvajos Austrumos, taču to patiesā izcelsme joprojām ir mīkla. Dažādās Ziemeļeiropas vietās atrasti aptuveni 170 šādi zobeni. Ekspertus pārsteidz to kvalitāte, jo tik tīra un eleganta metāla apstrāde, viņuprāt, nav bijusi ne industriālās revolūcijas laikos, ne arī šodien. Iespējams, tieši ar šādiem zobeniem brutāli tika nogalināti skandināvu karotāji, kuru atliekas atrastas Veimutā, Anglijas dienvidos un par kuriem stāsta raidījums «Vikingu apokalipse».