Enerģētikas piegāžu dažādošanā Latvija spērusi būtiskus soļus, un energodrošības stiprināšanai arī turpmāk jābūt mūsu valsts prioritātei, šodien pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdes sacīja komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (Par!/V).
Čigāne: Energodrošības stiprināšanai arī turpmāk jābūt Latvijas prioritātei
Politiķe uzsver, ka ir izdevies panākt progresu Baltijas valstu sinhronizācijā ar Eiropas elektroenerģijas tīkliem, taču vēl nedrīkst atslābt, informēja parlamenta Preses dienestā. «Tas ir jautājums par reģiona energoneatkarību un labākām cenām patērētājiem. Energodrošības stiprināšanai arī turpmāk jābūt vienai no mūsu prioritātēm,» norādīja Čigāne.
Eiropas lietu komisijas deputāti šodien sēdē diskutēja par enerģētikas jomas jautājumiem ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieku, Enerģētikas savienības komisāru Marošu Šefčoviču. Komisārs atzinīgus vārdus veltīja Latvijas un Baltijas valstu centieniem iekļauties kopējā Eiropas elektroenerģijas tīklā, pozitīvi vērtējot panākto progresu un saucot to par Eiropas Savienības enerģētikas politikas veiksmes stāstu.
Komisijas sēdē tika norādīts, ka Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu savienojamība ar Eiropas elektroenerģijas tīkliem pēdējos gados pieaugusi no četriem līdz 24%. Svarīgi, ka būtisks progress panākts gāzes tīklu savienojamībā, deputātiem sacīja Šefčovičs.
Kā akcentēja Čigāne, Baltija vairs nav izolēta «sala» dabasgāzes piegādes tirgū. Mēs kļūstam arvien ciešāk integrēti Eiropas gāzes tirgū, un liels nopelns tajā ir EK. Pateicoties EK darbam un atbalstam, Baltijai izdodas dažādot dabasgāzes piegādes un veicināt enerģētisko neatkarību, pārliecināta politiķe.
No Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF) paredzētā finansējuma 30% tiek novirzīti tieši Baltijas valstīm, kas ir būtisks ieguldījums reģiona energodrošības stiprināšanā, sacīja Čigāne. EK rosinātais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments izveidots, lai pilnveidotu Eiropas transporta, enerģētikas un digitālos tīklus.