Ir 1997. gads. Pasaules šaha čempions Garijs Kasparovs, saķēris galvu rokās, vēro šaha dēlītī sev priekšā, kamēr viņa pretinieks veic pēdējo gājienu. Sakāve. Kasparovs pieceļas kājās un paceļ gaisā rokas. Viņš ir zaudējis datoram.
Kā dators sakāva šaha čempionu Gariju Kasparovu
Kasparova pretinieks bija IBM superdators «Deep Blue» - mašīna, kas sekundes laikā spēja izanalizēt 200 miljonu iespējamo gājienu sekas. Tomēr pirms mača Kasparovs bija pārliecināts – nekāds dators viņu nesakaus. Viņš tomēr bija labākais šahists pasaulē un datorus šajā spēlē bija sakāvis citu pēc cita jau kopš 80. gadiem. Piemēram, 1996. gadā viņam izdevās uzvarēt «Deep Blue» vecāko versiju. Kasparovs līdz 1997. gadam šahā tika uzskatīts par neuzvaramu.
Tāpēc, kad Kasparovs 1997. gadā visas pasaules acu priekšā zaudēja datoram, cilvēki aizdomājās: vai tehnoloģiju triumfs pār cilvēci ir tikai laika jautājums?
Pēc revolucionārās cīņas Kasparovs bija pamatīgi sarūgtināts, tomēr 2016. gada decembrī, apspriežot vēsturisko cīņu ar neirologu Semu Harisu, savus uzskatus mainīja.
«Rakstot grāmatu par šo cīņu, es veicu pamatīgu izpēti – izanalizēju datora spēli un stratēģiju un secināju, ka respektēju «Deep Blue» arvien vairāk, savukārt savu toreizējo spēli – mazāk. Tiesa, mūsdienās iespējams iegādāties parastu klēpjdatoru, kas «Deep Blue» sakautu dažos mirkļos,» stāstīja Kasparovs.
1997. gada mačs bija viens no sešu spēļu sērijas, kas norisinājās Filadelfijā, ASV. Dators uzvarēja divās partijās, bet trīs partijas beidzās neizšķirti. Kasparovs uzvarēja pirmo spēli.
«Deep Blue» uzvara tika uztverta simboliski – kā liecība par mākslīgā intelekta straujo attīstību, kas drīz var pārspēt cilvēka intelektu daudzās jomās. Tiesa, vēlākā analīze pierādīja, ka Kasparovs zaudēja viņam neraksturīgi sliktas spēles dēļ.