ASV publisko «Putina sarakstu» ar krievu politiķiem un oligarhiem

(Papildināta ziņa.)

Valsts departaments pauda pārliecību, ka pērn Kongresā pieņemtais likums par jaunām sankcijām pret Krieviju jau ir palīdzējis ievērojami samazināt Krievijas bruņojuma tirdzniecību.

Administrācijas lēmums ir izpelnījies kritiku ASV likumdevēju vidū un pārmetumus, ka ignorēta Kongresa vēlme piemērot sankcijas Krievijai par tās jaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās.

Saraksts tika veidots ar domu identificēt personas, kas guvušas labumu Putina valdīšanas laikā, bet iekļaušana sarakstā nenozīmē automātisku sankciju piemērošanu šīm personām.

Daudzas no septiņu lappušu garajā sarakstā iekļautajām personām jau iepriekš ir pakļautas ASV sankcijām.

«Putina sarakstā», kā tas tiek neoficiāli dēvēts, 144 augsta ranga politiķi, tajā skaitā 42 Putina palīgi, valdības ministri, arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kā arī Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) un Krievijas armijas izlūkdienesta (GRU) vadītāji.

Sarakstā iekļauti arī lielo valstij piederošo uzņēmumu vadītāji, tajā skaitā Krievijas naftas kompānijas «Rosneft» un Krievijas lielākās bankas «Sberbank» vadītāji, un 96 turīgi cilvēki, kurus Krievijā pieņemts dēvēt par oligarhiem.

Kā norāda aģentūra AP, sarakstā atrodami visi Putina administrācijas darbinieki, kuru vārdi minēti Kremļa oficiālajā mājaslapā, visi valdības locekļi un paši bagātākie Krievijas cilvēki, kas parasti tiek minēti žurnāla «Forbes» krievu miljardieru saraksta augšgalā.

ASV Finanšu ministrija aplēsusi, ka katram no šiem oligarhiem pieder aktīvi vismaz miljarda ASV dolāru vērtībā.

Viņu vidū ir miljardieri Romāns Abramovičs un Mihails Prohorovs, kurš 2012.gadā kandidēja prezidenta vēlēšanās, kā arī alumīnija magnāts Oļegs Deripaska, kurš bijis saistīts ar Trampa bijušo vēlēšanu kampaņas vadītāju Polu Manafortu.

Tomēr sarakstā iekļauti arī vārdi, kuri tur, šķietami, neiederas. Piemēram, pārtikas produktu mazumtirgotāja «Magnit» dibinātājs Sergejs Gaļickis un interneta uzņēmums «Yandex» dibinātājs un vadītājs Arkādijs Voložs. Parasti tiek uzskatīts, ka viņi savus panākumus sasnieguši bez Krievijas valdības atbalsta.

Amatpersonas apgalvo, ka «Putina saraksta» slepenajā versijā, kas iesniegta Kongresam, iekļautas arī zemāka ranga amatpersonas un uzņēmēji, kuru bagātība ir zem miljarda ASV dolāru.

ASV Finanšu ministrija arī pabeigusi sarakstu ar Krievijas uzņēmumiem, kas vismaz daļēji pieder valstij, bet arī šis saraksts ir slepens un pieejams vienīgi Kongresam.

Reaģējot uz «Putina saraksta» publiskošanu, Krievijas vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs sacīja Krievijas žurnālistiem, ka nav pārsteigts par to, ka arī viņa vārds atrodams šajā sarakstā, norādot, ka šis saraksts izskatās pēc «kas ir kas» grāmatas.

Dvorkovičs neatklāja, kā Krievija reaģēs uz to, vien sacīja, ka valdība sekos līdzi situācijai.

Krievijas parlamenta augšpalātas - Federācijas padomes - Starptautisko lietu komisijas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačevs sociālajā tīklā «Facebook» paziņoja, ka ASV izlūkdienestiem acīmredzot nav izdevies atrast kompromitējošus materiālus par Krievijas politiķiem, tāpēc tie «nokopējuši Kremļa telefonu grāmatu».

Kosačevs kritizēja ASV valdību par kaitēšanu Krievijas un ASV attiecībām, norādot, ka «sekas būs toksiskas un mazinās iespējas uz sadarbību turpmākajos gados».

Viņš paziņoja, ka «Putina saraksts» atspoguļo ASV administrācijas «politisko paranoju».

Savukārt Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs tviterī pauda prieku par to, ka «šie cilvēki starptautiskā līmenī oficiāli atzīti par blēžiem un krāpniekiem».

Atbilstoši jūlijā Kongresā pieņemtajam likumam Valsts departaments oktobrī izstrādāja sarakstu ar ASV un citu valstu firmām, kuras sadarbojas ar Krievijas aizsardzības sfēru un izlūkdienestiem. Līdz 29.janvārim Valsts departamentam bija jāpaziņo, kurām firmām un fiziskām personām tiks noteiktas sankcijas.

Nevienai kompānijai vai fiziskai personai sankcijas tomēr nav piemērotas.

ASV Valsts departaments skaidroja, ka Savienoto Valstu rīcības draudi un iepriekš piemērotās sankcijas jau palīdzējušas atturēt no darījumiem ar Krievijas aizsardzības un izlūkošanas nozari.

Valsts departamenta preses pārstāve Hetera Nauerta norādīja, ka citu valstu valdības atteikušās no plānotiem vai pieteiktiem šāda veida darījumiem ar Krieviju vairāku miljardu dolāru vērtībā.

Uzņēmumiem un ārvalstu valdībām, kas kārtojušas darījumus ar «melnajā sarakstā» iekļautajām Krievijas institūcijām, oktobrī tika doti trīs mēneši laika, lai izstātos no šiem darījumiem. Šis termiņš beidzās pirmdien. Taču sodīt paredzēts tikai tos, kas iesaistījušies «nozīmīgos darījumos» ar «melnajā sarakstā» iekļautajām Krievijas institūcijām, bet ASV nav definējušas par cik lieliem darījumiem ir runa. Tādejādi sabiedrībai nav skaidrs, kas īsti ir atļauts, bet kas nav.