Kāds TVNET lasītājs sūdzas par situāciju sabiedriskajā transportā, kur iekāpusi kontrole un kontrolieris, lai pārliecinātos, vai brauciens ir reģistrēts, pieprasījis e-talonu, kas konkrētajam pasažierim bija sasaistīts ar bankas maksājuma karti. Pasažieris atteicies to dot rokās, aizbildinoties, ka citiem nav tiesību ņemt viņa bankas karti, un piedāvājis pats to noskenēt uz «Rīgas satiksmes» aparāta. Vai sabiedriskā transporta kontrolieriem ir tiesības pieprasīt bankas karti, kas pilda e-talona funkcijas, un vai pasažieris to var atteikties dot kontrolierim?
Lūdzu, biļetīti! Ar ko jārēķinās, ja sabiedriskā transporta biļete ir arī bankas maksājumu karte?!
Saskaņā ar 2012. gada 28. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 599 «Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība» 108. punktu
kontroles pasākumu laikā pasažierim ir pienākums uzrādīt (iedot rokās) kontrolierim vai kompetentas valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvim biļeti,
bagāžas biļeti vai dokumentu, kas apliecina pasažiera tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, lai minētās personas varētu pārliecināties par minēto dokumentu derīgumu un izdarīt nepieciešamās atzīmes biļetē un bagāžas biļetē, norāda «Rīgas satiksmes» Klientu apkalpošanas un komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis.
Elektroniski vai pa tālruni iegādātām biļetēm pasažieris kontrolierim uzrāda vai nosauc autorizācijas vai rezervācijas kodu vai uzrāda (iedod rokās) datu nesēju, kurā ir ielādēta elektroniskā biļete. Noteikumi attiecas arī uz «Citadeles Bankas» kartēm, kam ir e-talona funkcijas.
«Vienīgā atšķirība ir tā, ka kontrolierim nav tiesību aizturēt klienta bankas karti ar e-talona funkciju, turpretī e-talonu aizturēt viņiem ir tiesības,» skaidro Zaķis.
Kopumā «Rīgas satiksme» pozitīvi vērtē šāda veida sadarbības projektus, uzņēmums ir gatavs sadarboties arī ar citām bankām, par ko «Rīgas satiksme» sūtījusi oficiālu vēstuli ar aicinājumu izskatīt sadarbības iespējas un kopīgi attīstīt bankas kartes ar duālo čipu projektus.
Kā stāsta bankas «Citadele» pārstāve Ieva Prauliņa,
vidēji mēnesī Rīgas sabiedriskajā transportā tiek reģistrēti 150 tūkstoši braucienu, izmantojot «Citadeles» norēķinu karti ar e-talona funkciju.
«Redzam, ka kopš 2015. gada jūlija, kad ieviesām šo pakalpojumu, kopumā ir reģistrēti vairāk nekā trīs miljoni braucienu ar šo karti.»
«Šo gadu laikā ir izveidojies stabils iedzīvotāju skaits, kas izmanto maksājumu karti ar e-talona funkciju. Tie ir gan iedzīvotāji, kas ikdienā regulāri pārvietojas Rīgā ar sabiedrisko transportu, gan arī tādi, kas ikdienā galvenokārt pārvietojas ar automašīnu vai dzīvo ārpus Rīgas un Rīgas sabiedrisko transportu izmanto reti. Tiem, kas ikdienā regulāri brauc ar sabiedrisko transportu, šīs kartes priekšrocība ir tā, ka nav nepieciešams raizēties par e-talona papildināšanu, jo norēķināšanās par braucienu notiek no maksājumu kartes,» informē bankas pārstāve.
Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuri reti izmanto Rīgas sabiedrisko transportu, šī karte sniedz gan ērtības, gan finansiālu ietaupījumu, jo nav nepieciešams atsevišķi iegādāties e-talonu un raizēties par tā derīguma termiņu vai iegādāties biļeti pie sabiedriskā transporta vadītāja par augstāku cenu.
Tāpat bankas pārstāve norāda, ka tiek regulāri sekots līdzi pakalpojuma kvalitātei, lai viss atbilstoši funkcionētu. «Ja ir kāda situācija, ka klients konstatē kādu problēmu vai rodas kāds jautājums, aicinām droši ziņot par to bankai. Mēs situāciju nekavējoties izanalizējam un risinām. Līdz šim gan klientiem vairāk ir bijuši praktiski jautājumi par pakalpojuma izmantošanu, nevis tā funkcionalitāti.»
Maksājumu kartei pieslēgtā e-talona funkcija ir viena, tās nav dažādu veidu kā mēnešbiļetes. Banka neanalizē un neapkopo datus par cilvēku pārvietošanās paradumiem – ar kādu transporta veidu brauc, cik bieži u.tml. «Taču redzam, ka šis pakalpojums ir ieņēmis stabilu vietu un šobrīd kopumā ir aptvēris to iedzīvotāju daļu, kam šāds risinājums ir noderīgs. Līdz ar to, ja vien Latvijā strauji nepalielināsies iedzīvotāju skaits, arī šā pakalpojuma izmantotāju loks saglabāsies līdzšinējā apmērā,» prognozē Prauliņa.