Deputātu kvotu nauda piemineklim Alojā nonāk mēra radu kontā

Raidījuma veidotāji norāda, ka nepilna gada laikā kopš naudas saņemšanas pašvaldībai tā arī neizdevās pieminekli izkustināt, un nauda būtu jāatmaksā. Taču gada pēdējās dienās pašvaldība izsludināja iepirkumu, kurā pieminekļa pārvešana vairs netiek prasīta - tagad tikai jāiekopj skvēriņš, kur piemineklis kādreiz varētu atrasties. Iepirkumā uzvarēja domes priekšsēdētāja radinieku firma.

Jau piecus gadus bijusi vēlme valsts simtgadē alojiešiem uzdāvināt iepriekš minēto pieminekli. Līdz šim ir atrasta vieta piemineklim, ir skiču projekti, taču naudas lietās viss esot sagājis šķērsām.

Pieminekli alojiešiem, kas krituši Latvijas brīvības cīņās, trīsdesmitajos gados tēlniekam Kārlim Zālem pasūtīja Alojas baznīcas draudze. Naudu saziedoja iedzīvotāji. Piemineklis bija gatavs trīsdesmito gadu beigās, taču līdz Alojai tas nenonāca. Latviju okupēja Padomju Savienība. Pēc kara granītā kalto pieminekli uzstādīja Padomju karavīru kapos otrā Latvijas malā - Grobiņas novada Medzē. 2012.gadā kapos notika rekonstrukcija un Grobiņa ierosināja Alojai pieminekli paņemt.

«Dome pieņēma lēmumu šo pasākumu konceptuāli virzīt tālāk, nozīmējām atbildīgo, jo tur jāsazinās tālāk ar Krievijas vēstniecību, arī Kultūras pieminekļu aizsardzības biedrību, kā pareizi visu šo pasākumu veikt.

Dome pieņēma lēmumu, un tad mēs visu laiku meklējām finansējumu, kā mēs šo pieminekli varētu atgriezt atpakaļ,»

stāstīja Alojas novada domes deputāte (NA) Inga Mauriņa-Kļava. Tā kā Aloja nav turīga pašvaldība, kvotu nauda deputātei šķitusi iespēja novadā pastāvošo vīziju īstenot.

Pieminekļa pārvešanai piešķīra 10 766 eiro. 2016.gada septembrī, kad deputāte rakstīja lūgumu, viņa vēl bija domes koalīcijā, taču tā mēneša beigās pašvaldībā notika varas maiņa. 2017.gada februārī pašvaldības priekšsēdētāja Dace Vilne no Reģionu apvienības parakstīja vienošanos ar Vides un reģionālās attīstības ministriju par mērķdotācijas izmantošanu. Jūlijā desmit tūkstoši ieripoja Alojas novada kasē. Taču ar pieminekļa pārvietošanu tik raiti nevedās. Izraudzītā vieta, kas minēta līgumā ar ministriju, nav uzmērīta un reģistrēta zemesgrāmatā. Nav būvvaldē apstiprināta būvprojekta. Arī pašu pieminekli nevar tā vienkārši paņemt no Padomju karavīru kapiem.

«2007.gada nogalē tika parakstīta abu valdību vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijā. Un saskaņā ar šo vienošanos jebkura darbība brāļu kapos ir jāsaskaņo. Līdz ar to pagājušā gada nogalē pie mums vērsās Brāļu kapu komiteja informēt Krievijas vēstniecību par šo lietu,» stāstīja Ārlietu ministrijas Komunikācijas direkcijas vadītājs Gints Jegermanis.

Lai gan vēstniecībai neesot iebildumu pret pieminekļa pārvietošanu, rakstiski šāds apliecinājums nav saņemts.

Nauda negaidīti uzkritusi uz galvas

Nepilna gada laikā Alojas vara papīrus nepaspēja sakārtot un konkursu par pieminekļa vietas iekārtošanu tā arī neizsludināja. Neatradās arī nepieciešamais līdzfinansējums, bet ar Saeimas deputātu iedoto nepietika. Bijušais Alojas domes vicemērs Māris Možvillo stāsta, ka dome neesot bijusi gatava pieminekļa pārvešanai, nauda pārāk negaidīti uzkritusi uz galvas.

Decembra sākumā Alojā mainījās vara un par jauno pašvaldības vadītāju ievēlēja Valdi Bārdu no Zemnieku savienības. Jaunajā koalīcijā ietilpst arī Nacionālās apvienības deputāte Inga Mauriņa-Kļava, kas sarūpēja desmit tūkstošus piemineklim. Pieminekļa jautājums bija viens no pirmajiem, pie kā ķērās Bārda.

«Decembra sākumā mums bija speciālistu un dažādu pašvaldības speciālistu un projektētāju sapulce par to, ka mēģinām vēl tos darbus, kas ir līgums mums ar VARAM, izpildīt un šo naudiņu apgūt. Sanācām sapulcē un skatījāmies, kā tas varētu notikties, kā tas varētu izskatīties, un bija speciālistu viedoklis, ka varam paspēt apgūt,» skaidroja Alojas novada domes priekšsēdētājs (LZS) Valdis Bārda.

22.decembrī pašvaldība izsludināja cenu aptauju, piedāvājumi pretendentiem bija jāsagatavo piecu dienu laikā. Iecerētie darbi ir lieli - jāpārvieto simtiem kubikmetru zemes, jāierīko soliņi, bruģēti celiņi, apgaismojums, jāsasēj zāle un jāierīko piemineklim betona pamats. Protams, jāatved pati skulptūra.

Konkursā pieteicās divi pretendenti. Abi solīja darbus paveikt par gandrīz 40 tūkstošiem eiro. Taču piedāvātās cenas pārsniedza cenu aptaujai noteiktās robežvērtības, tāpēc iepirkums tika izbeigts bez rezultāta. Abi pretendenti tika uzrunāti samazināt tāmes – tā, lai iekļautos deputātu kvotas desmit tūkstošos. Piedāvājumi bija jāiesniedz jau nākamajā dienā. 29.decembrī pasludināts uzvarētājs – vietējā firma SIA «Draugu dārzs».

Sarunā ar «Nekā personīga»

Bārda atzīst, ka kādreiz minētajā firmā bijis līdzīpašnieks, kā arī tajā joprojām par grāmatvedi strādā viņa sieva. Izrādās, ka uzņēmums pieder viņas brālim.

Jautāts, vai nesaskata šajos faktos kaut ko nepareizu, Bārda saka: «Es domāju tā, ka nekad neesmu piedalījies celtniecības konkursu sastādīšanā, ne apjomu vērtēšanā, un man nav tiesību kādai viņa kompānijai nestartēt konkursos vai iepirkumos.»

Pārmetumus par konkursa rīkošanu pēdējās gada dienās Bārda noraida. Pie tā esot vainīga iepriekšējā domes vadība, kas neesot pietiekami ātri darbojusies, lai negaidīti saņemto naudu apgūtu. Ar naudas nonākšanu radinieku uzņēmumā viņam neesot sakara, viņš dokumentus neesot parakstījis, to darījis viņa vietnieks.

Firma par pasūtījumu ir priecīga un sola, ka darbus, kas apmaksāti jau avansā, noteikti izpildīšot. Uzņēmuma īpašnieks Māris Siktārs «Nekā personīga» norāda, ka radniecīgās attiecības ar Bārdu nav palīdzējušas viņam konkursā un viņam Alojā esot vismaz 100 radagabalu.

Par notikumiem Alojā informēti arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāti, kas alojiešu lūgumu iekļāva savās deputātu kvotās. Viņi savu atbildību par budžeta naudas nodošanu negatavam projektam nesaskata. Vainīga esot iepriekšējā Alojas novada dome, kas nav solīto izdarījusi.

Alojas domes opozīcija par pašvaldības darījumiem gada pēdējās dienās nosūtījusi iesniegumu KNAB, policijai un Vides un reģionālās attīstības ministrijai.

Nacionālās apvienības ministra Kaspara Gerharda vadītā Vides un reģionālās attīstības ministrija šonedēļ saņēmusi Alojas pašvaldības atskaiti par mērķdotācijas izlietošanu. Tagad ministrijai jāizlemj, vai viņa partijas biedru piešķirtā nauda izlietota tā, kā paredzēts.