Politologs: Latvijai gaidāmas plašas diskusijas par tuvināšanos Centrāleiropas vērtībām

Viņa sacīja, ka Latvijai agri vai vēlu vajadzēs konsekventāk atbildēt uz jautājumu, kādu Eiropu tā redz laikā, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele veido «Eiropas Savienotās Valstis». Pēc politologa teiktā, Latvijai būs jāatbild uz šo jautājumu, kas politiskajai elitei būs ļoti liels izaicinājums, jo Latvija nedz ģeogrāfiski, nedz ģeopolitiski nepieder Eiropas centram. «Mēs tam varam piederēt tikai, ja sevi kultūras ziņā piesaistītu Centrāleiropai un tām vērtībām, kuras definētas tajā, bet arī šeit priekšā ir liels diskusiju posms,» piebilda Daukšts.

Šodien ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību Latvijas ārpolitikā Daukšts nesaskatīja nekādus pārsteigumus, tomēr, viņaprāt, notikušajās debatēs iezīmējās nozīmīgs un ļoti aktuāls jautājums - Latvijas vieta Eiropā. Vienlaikus, pēc Daukšta domām, ziņojums uz šo jautājumu deva pārāk politkorektas atbildes. «Ziņojumam jābūt politkorektam, bet tajā pašā laikā politkorektums bieži vien aizēno detaļas, kā arī būtiskākās, pretrunīgākās un sarežģītākās problēmas, līdz ar to nerodas konsekvents skatījums uz problēmu būtību,» skaidroja politologs.

Pēc viņa domām, vēlēšanu kontekstā Latvijas identificēšanās ar Eiropu un vīzija par Eiropas Savienību (ES) būs ļoti nozīmīgs jautājums. Partijām būs daudz jāstrādā, lai ne tikai identificētos ar Eiropu un ietekmētu vēlētājus, bet arī parādītu iedzīvotājiem savu skatījumu par to, kā Latvija varēs sevi redzēt ES turpmākajos gados.

Tāpat Rinkēviča ziņojumā liela uzmanība bija veltīta Krievijas politikai, tomēr, pēc Daukšta domām, Latvijas vispārīgā pieeja un apgalvojums, ka ar «Krieviju viss ir bēdīgi», nav pragmātiska darbība. «Norakstīt, ka Krievija ir galīgai aizgājusi tumsonībā un ka no tās puses nekas nav sagaidāms, manuprāt, nav racionāli,» sacīja Daukšts.

Viņš norādīja, ka Latvijai agri vai vēlu būs jāmeklē kādi ārpolitiskie vai iekšpolitiskie spēki Krievijā, kuri labvēlīgāk noskaņoti pret Baltijas valstu neatkarību un to vēsturi, turklāt Latvijas ārpolitikai būtu jānodarbojas ar daudz spēcīgāku sūtījumu jeb vēstījumu arī Krievijai.

Kā ziņots, pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada janvārī. Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai - 26.janvārim - tuvākajā Saeimas sēdē.