Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/05/8118281t1ha1b9.jpg)
Kiberuzbrukumi un izkliedētās pakalpojumu bloķēšanas jeb DDoS uzbrukumi ir lielo portālu ikdiena un vairs nav nekāds ārkārtas notikums. Piemēram, 2017. gadā Inbox.lv saskārās ar diviem lieliem DDoS un neskaitāmiem mazākiem šāda tipa kiberuzbrukumiem.
DDoS pieaugumu apliecina arī globālās tendences – «Corero Network Security» apkopotie dati par aizvadītā gada trešo ceturksni liecina, ka organizācijas visā pasaulē katru mēnesi saskārās ar vidēji 237 DDoS uzbrukumiem (vidēji 8 uzbrukumi dienā), kas ir 91% un 35% pieaugums attiecībā pret pirmo un otro ceturksni.
Kā viens no iemesliem šāda veida kiberuzbrukumu skaita pieaugumam ir gan lietu interneta (IoT) attīstība, kad interneta pieslēgums daudzām ierīcēm nav drošs, gan hakeru nolīgšanas iespējas jeb tā saucamā DDoS for Hire izplatība. Šobrīd teju jebkurš cilvēks par mazāk nekā 100 ASV dolāriem var pasūtīt sistemātiskus uzbrukumus organizācijām.
Starp aizvadītās dekādes lielākajiem DDoS uzbrukumiem var minēt 2016. gada oktobrī pret ASV firmu Dyn (Dynamic Network Services Inc.), kas uzrauga lielu daļu no interneta domēnu nosaukumu sistēmas (DNS) infrastruktūras. Rezultātā tādu populāru portālu kā Twitter, the Guardian, Netflix, Reddit, CNN, Spotify u.c. darbība tika paralizēta. Tāpat 2015. gadā notika uzbrukumi Lielbritānijas medijam BBC un vietnei GitHub. Savukārt
2018.gada ievadā DDoS uzbrukums uz brīdi paralizēja nacionālās ziņu aģentūras LETA darbību.
«Kiberuzbrukumi gan mums, gan citiem lielajiem portāliem ir ikdiena, un par to nevajag brīnīties. Lielākā daļa šie uzbrukumi tiek novērsti automātiski, taču ir nepieciešama arī manuāla speciālistu iejaukšanās. Arvien lielāka nozīme kiberdrošības stiprināšanā ir preventīva sagatavošanās, tāpēc svarīga kļūst ārvalstu notikumu padziļināta analīze, izvērtējot to iespējamo ietekmi gan uz Latviju, gan uz pašu uzņēmumu,» uzsver SIA Inbokss valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.
Inbokss dati par aizvadīto gadu liecina, ka DDoS uzbrukuma veids bijis viens no izplatītākajiem, kam sekoja mēģinājumi uzlauzt lietotāju pastkastes, sistēmas ievainojamības meklēšana, Phishing jeb vēstuļu izplatīšana ar mērķi iegūt lietotāju datus un krāpnieciskas vēstules ar mērķi gūt finansiālu labumu. Piesardzības nolūkos nesen daļai Inbox.lv lietotāju tika lūgts nomainīt paroles, jo pasaulē tika nopludinātas paroles no tādām vietnēm kā LinkedIn, Yahoo u.c. Lietotāji, kas reģistrējušies gan šajos portālos, gan Inbox.lv ar vienādu paroli, bija nokļuvuši riska grupā.