Uz Madlienas - Meņģeles ceļa netālu no Sucēm stipri snieg. Aizputinātos ceļus šorīt mērojušas vien dažas automašīnas – Rutai biezajā, baltajā biezputrā pinas klibās kājas, iešana kā dažkārt sapnī - kad cenšamies, bet netiekam ne no vietas. Divi kilometri pa meža taku līdz galvenajam ceļam un tad vēl kāds gabaliņš uz priekšu līdz pieturai – dzīvei nekurienes vidū ir savas priekšrocības, bet arī mīnusi. Cimdi steigā aizmirsušies mājās, vējš šausta asām pātagām. Šorīt viņa nedrīkst nokavēt – Ogres Centrālās bibliotēkas bibliobuss šajā pusē iegriežas vien reizi mēnesī. Rutai nosalušajās rokās milzīgs zaļš maiss, tajā kaudze ar jau izlasītajām grāmatām – detektīvromāni vienmēr ir interesantāki par tiem seriāliem, ko rāda televizorā. Iekrīti tādā grāmatā un nevari apstāties, visur jānēsā līdzi – uz virtuvi pie putras katliem, uz šķūni pēc malkas, pat uz kūti pie vistām. Tāpēc Ruta norunātajā pieturā ir jau pirms laika. Gaida.
33 pieturas, 700 kilometru