«RB Rail»: Šā gada galvenais darbības fokuss būs «Rail Baltica» būvprojektēšana

Kā aģentūru LETA informēja «RB Rail» pārstāvji, Rubesa preses konferences laikā uzsvēra četrus nozīmīgus projekta īstenošanas atskaites punktus, kas sasniegti 2017.gadā. «Pirmkārt, visu trīs Baltijas valstu parlamenti ir ratificējuši starpvaldību līgumu par «Rail Baltica» dzelzceļa savienojuma izveidi, tādējādi apliecinot to ilgtermiņa saistības «Rail Baltica» projekta īstenošanā. Tāpat arī «Ernst & Young» un «Atkins» starptautisko ekspertu sagatavotā «Rail Baltica» globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze (Cost-Benefit Analysis (CBA), kas balstīta uz Eiropas Savienības (ES) CBA vadlīnijām, pierādīja, ka projekts ir finansiāli iespējams un dzīvotspējīgs un mērāmie projekta ieguvumi atsvērs tā izmaksas,» norādīja «RB Rail» valdes priekšsēdētāja.

Viņa arī atzīmēja, ka ar projekta kopējo investīciju apmēru 5,8 miljardi eiro, paredzētais ieguvumu apjoms sasniegs 16,2 miljardus eiro, tādējādi sniedzot pietiekamu pamatu labuma guvējiem projekta attīstības turpināšanai. «Treškārt, «Rail Baltica» realizētāji darbojas veiksmīgi kā komanda, uzsākot «Rail Baltica» projekta būvprojektēšanu visās trīs Baltijas valstīs,» sacīja Rubesa.

Savukārt kā ceturto nozīmīgo projekta īstenošanas atskaites punktu pērn viņa minēja trešo pieteikšanos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumam projekta realizēšanai. «RB Rail» valdes priekšsēdētāja norādīja, ka ES pieņēma projektam pozitīvu lēmumu, ļaujot iesaistītajām pusēm sākt darbu pie CEF3 līdzfinansējuma līguma sagatavošanas. «Būtiski, ka pēdējā CEF aicinājumā Eiropas Komisija pirmo reizi papildus piešķirtajiem «nacionālo aplokšņu» līdzekļiem ir atvēlējusi finansējumu 19 miljonu eiro apmērā, demonstrējot komisijas stingro apņemšanos «Rail Baltica» projekta realizēšanā,» uzsvēra Rubesa.

Atskatoties uz pērn paveikto, viņa atzīmēja, ka 2017.gadā «RB Rail» vadībā atbilstoši nacionālo un ES normatīvu prasībām, kā arī starptautisku megaprojektu ieviešanas standartiem, tika definētas kopējās projekta iepirkumu vadlīnijas un minimālie kritēriji. Tāpat visiem «Rail Baltica» iepirkumiem tika sagatavotas vienotas līgumu veidnes. Pērn «RB Rail» kopumā izziņoja 28 iepirkumus, no kuriem 21 noslēgts rezultatīvi. Trīs no iepirkumiem tika izziņoti atkārtoti, jo divos gadījumos pirmreizējā izziņošanā tiem nekvalificējās neviens no pretendentiem, savukārt vienā gadījumā pretendentu piedāvājums pārsniedza noteiktās līgumcenas apmēru, sacīja «RB Rail» valdes priekšsēdētāja.

Viņa norādīja, ka uzņēmums visos iepirkumos strādā atbilstoši caurspīdīguma principam. Turklāt pagājušais gads uzskatāms par nozīmīgu, jo «RB Rail» sāka dialogu ar potenciālajiem projekta piegādātājiem, nodrošinot visiem vienādas iespējas. «»Rail Baltica» globālā foruma ietvaros organizējām īpašu Piegādātāju dienu, ieviesām īpaši šim mērķim veidotas un izplatītus iepirkumu informatīvos vēstnešus, kā arī projekta oficiālajā mājaslapā «railbaltica.org» tika atvērta īpaši iepirkumiem veltīta sadaļa četrās valodās,» informēja Rubesa.

Savukārt, runājot par «Rail Baltica» tālāko attīstību, viņa uzsvēra, ka, projektam sasniedzot būvprojektēšanas fāzi, galvenais fokuss šogad būs «Rail Baltica» būvprojektēšana un ar to saistītie uzdevumi. Šogad paredzēts pabeigt darbus pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs, apvienojot sākotnējos tehniskos risinājumus, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Tāpat «RB Rail» valdes priekšsēdētāja sacīja, ka šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji – Latvijā un Lietuvā. Vienlaikus dažiem dzelzceļa posmiem būvprojektēšana sāksies jau šovasar un sagaidāms, ka pilns būvprojekts tiks pabeigts 2020.gadā, skaidroja Rubesa.

«Tāpat šogad turpināsies darbs pie galvenajiem projekta pētījumiem – operacionālā plāna, ilgtermiņa «Rail Baltica» globālā projekta biznesa plāna un virknes tehnisko pētījumu, tostarp vizuālajām vadlīnijām, klimata pārmaiņu ietekmes uz projektu pētījuma, piegādātāju tirgus pētījumiem, komercializācijas pētījumiem, BIM stratēģijas un citiem,» norādīja Rubesa.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šogad tiks turpināts darbs arī pie Lietuvā uzceltā Eiropas standarta platuma dzelzceļa posma Polijas/Lietuvas valstu robeža–Kauņa–RRT Palemona uzlabošanas iespēju izpētes pabeigšanas. Patlaban pētījuma veicējs ir iesniedzis otro izpētes starpziņojumu par alternatīvām, kas palīdzētu sasniegt minētajā posmā nepieciešamo ātrumu, kapacitāti un citus Globālā projekta tehniskos parametrus un savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (TSIs) definējumus. Paredzams, ka pētījuma rezultāti būs gatavi šā gada pirmajā kvartālā. Tāpat šovasar plānots pabeigt un trīs valstu ministrijām prezentēt infrastruktūras pārvaldītāja pētījumu lēmuma pieņemšanai vēl līdz šā gada beigām, sacīja «RB Rail» valdes priekšsēdētāja.

Viņa skaidroja, ka starp šā gada prioritātēm pieskaitāms arī darbs pie Globālā projekta ilgtspējīga finansējuma un trešā CEF līdzfinansējuma līguma, kā arī projekta izpildes veicināšanas turpināšana kopā ar projekta labuma guvējām – trīs Baltijas valstu ministrijām -, nodrošinot nepieciešamo līdzfinansējuma apmēru ES daudzgadu finansēšanas shēmā. Tāpat plānots sākt īstenot Globālā projekta ilgtermiņa biznesa plānu un izstrādāt «RB Rail» ilgtermiņa finansēšanas modeli.

Kā ziņots, Baltijas valstu kopuzņēmums «RB Rail» otrdien rīkoja preses konferenci, lai informētu par «Rail Baltica» projekta progresu un īstenošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kā arī galvenajiem 2018.gada mērķiem.

Pasākumā piedalījās Rubesa, Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» «Rail Baltica» koordinēšanas nodaļas direktors Arenijus Jackus, SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna un «Rail Baltic Estonia OU» valdes priekšsēdētāja Rīa Sillave.

«RB Rail» ir daudznacionāls Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas tika izveidots, lai īstenotu «Rail Baltica» projektu. «RB Rail» ir centrālais «Rail Baltica» projekta koordinators. Tā galvenie uzdevumi ir dzelzceļa projekta izstrāde, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Plānots, ka pa jauno dzelzceļa līniju pasažieru vilcienu ātrums varēs sasniegt 240 kilometrus stundā, bet kravas vilcienu - 120 kilometrus stundā.

Jaunākie dati liecina, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.