/nginx/o/2018/07/05/8121522t1h5c35.jpg)
«Norvik bankas» pieteikums pret Latvijas valsti starptautiskā šķīrējtiesā Vašingtonā ir saistīts ar «Winergy» vēja parka biznesu, noskaidrojis LTV raidījums «de facto». Banka pagaidām nav darījusi zināmu, cik lielu summu vēlas no valsts piedzīt.
Starptautiskā prasība pret valsti saistīta ar bēdīgi slaveno «Winergy» lietu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Astotā lielākā banka Latvijā par vēršanos šķīrējtiesā paziņoja pagājušā gada nogalē. «Norvik banka» un tās lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova ģimene uzskata, ka Latvija pārkāpusi ar Lielbritāniju 1994.gadā noslēgto vienošanos par investīciju aizsardzību.
Līdz šim puses strīdu bija komentējušas ļoti skopi. Netika pat atklāts, ar ko tas ir saistīts.
Bankas vadītājs Olivers Bramvels intervijā «de facto» min divus galvenos iemeslus: «Divas jomas, kur bijušas vairākas situācijas, ir saistītas ar regulējošo darbību, kur mēs dažos aspektos redzam nepamatotu, negodīgu un, iespējams, diskriminējošu rīcību [no valsts puses], un otra joma, par ko, es domāju daudzi zina, ir saistīta ar «Winergy» lietu.»
«Winergy» lietai ir daudzu gadu vēsture. Īsais stāsts ir šāds – igauņiem piederošā kompānija «Winergy» un ar to saistītas firmas no «Norvik Bankas» bija saņēmušas kredītus – apmēram 50 miljonu eiro apmērā – vēja parka celtniecībai. Strīds izcēlās, kad banka sāka pārmest, ka naudu viņiem negrib atdot, bet «Winergy» apsūdzēja banku vēja elektrostacijas atņemšanā.
Puses vēlāk noslēdza mierizlīgumu. Vēja parks nonāca bankas kontrolē. Taču par krāpšanu kredītu izsniegšanā ierosināta izmeklēšana.
Kā noskaidroja «de facto», banku neapmierina tas, ka banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēja parku uzskata par problemātisku aktīvu un tādēļ piemēro bankai augstākus kapitāla pietiekamības standartus.
Banka pirms vēršanās šķīrējtiesā gribējusi panākt, piemēram, daļēju kriminālprocesa izbeigšanu, ko valsts uzskatīja par neiespējamu.
«Winergy» lietu uzraugošā prokurore Evita Masule «de facto» apliecināja, ka apņēmusies tuvākajās nedēļās krimināllietu nosūtīt iztiesāšanai. Viņa nedomā, ka «Norvik bankas» prasība pret valsti varētu ko mainīt.
Puses izsaka pārmetumus viena otrai, ka nav izrādīta pretimnākšana atrisināt strīdu Rīgā nevis nodod to izšķiršanai tiesnešiem otrpus okeānam. Valsts kancelejā pauž, ka no «Norvik bankas» nebija saņemtas pietiekami atšifrētas pretenzijas, lai valsts varētu izvērtēt savu iestāžu darba likumību.
«Šo informāciju mēs nesaņēmām no pretējās puses ne līdz tikšanās brīdim, ne tās laikā, ne arī pēc tam, kad mēs lūdzām precizēt, kur viņi saskata pārkāpumus, lai mēs varētu izskatīt valsts rīcības pamatojumu, kā arī to risinājumu, ko viņi piedāvāja valstij,» saka Valsts kancelejas juriste Ilze Dubava.
«Norvik banka» arī nav darījusi zināmu prasības summu. Bankas vadītājs Bramvels atbild, ka nedrīkst par to runāt, bet norāda, ka strīda atrisināšana pirms tiesas Latvijas iedzīvotājiem būtu izmaksājusi mazāk.