Romas pāvests Francisks ceturtdien Čīles apmeklējuma noslēgumā šokēja šo valsti, apsūdzot pedofilijas upurus apmelošanā.
Pāvests šokē Čīli, apsūdzot pedofilijas upurus apmelošanā
Francisks paziņoja, ka tikmēr, kamēr nebūs redzējis pierādījumu, ka viņa ieceltais Osorno bīskaps Huans Barross bijis līdzdalībnieks priestera pedofila Fernando Karadimas seksuālo noziegumu slēpšanā, šādas apsūdzības Barrosam ir «apmelošana».
Pāvesta izteikumi izraisīja šoku čīliešos un tūlītēju reakciju no upuru un viņu aizstāvju puses. Viņi atzīmēja, ka Vatikāns uzskatījis apsūdzības par pietiekami ticamām, lai 2011.gadā piespriestu Karadimam «grēku nožēlošanu un lūgšanas» uz mūžu par viņa noziegumiem. Kāda Čīles tiesnese arī atzina apsūdzības par ticamām, sakot, ka Karadimas noziegumiem netrūkst pierādījumu, lai gan viņai nācās atcelt kriminālapsūdzības noilguma dēļ.
«Tas ir tā, it kā es būtu uzņēmis selfiju vai fotogrāfiju, kamēr Karadima seksuāli izmantoja mani un citus, bet Huans Barross būtu stāvējis malā un visu noskatījies,» tviterī rakstīja Barrosa skaļākais apsūdzētājs Huans Karloss Kruss. «Šie cilvēki ir tiešām traki, un pāvests runā par grēku izpirkšanu pret upuriem. Nekas nav mainījies, un viņa lūgums piedot ir tukša skaņa.»
Karadimas skandāls aizēnoja Franciska vizīti Čīlē, kas ilga no pirmdienas vakara līdz ceturtdienai, un ir gaidāms, ka priesteru pedofilija un baznīcas loma tās slēpšanā ietekmēs arī viņa trīs dienu vizīti Peru, kas sākās ceturtdienas vakarā.
Karadimas upuri jau 2002.gadā ziņoja baznīcai par viņa noziegumiem kādā Santjago draudzē, bet baznīcas amatpersonas atteicās tam ticēt. Tikai tad, kad upuri 2010.gadā sāka izteikt apsūdzības publiski, Vatikāns sāka izmeklēšanu, kas noveda līdz Karadimas atcelšanai no priestera amata.
Emeritētais Santjago arhibīskaps vēlāk atvainojās, ka neesot uzreiz noticējis upuriem.
Francisks 2015.gadā atvēra šā skandāla radītās brūces, ieceļot Karadimas protežē Barrosu par Osorno bīskapu. Karadimas upuri apgalvo, ka Barross zinājis par Karadimas nodarījumiem, bet neko nav darījis, savukārt Barross to noliedz.
Francisks otrdien Čīles apmeklējuma gaitā publiski lūdza piedošanu par priesteru pedofilijas skandāliem un pēc tam tikās ar nelielu upuru grupu, savukārt policija izklīdināja demonstrāciju netālu no pirmās publiskās mises viņa Dienvidamerikas vizītes laikā.
Pāvests ceturtdien runāja citā tonī, kad kāds Čīles žurnālists jautāja viņam par Barrosu.
«Es runāšu tajā dienā, kad man sniegs pierādījumu pret bīskapu Barrosu,» sacīja Francisks. «Nav ne mazākā pierādījuma pret viņu. Tas viss ir apmelošana. Vai tas ir skaidrs?»
Francisks bija aizstāvējis Barrosa iecelšanu par bīskapu arī iepriekš. Ziņu aģentūra AP pagājušajā nedēļā gan ziņoja, ka Vatikāns 2014.gadā bija tā nobažījies par Karadimas lietas sekām, ka bijis gatavs lūgt Barrosu un vēl divus bīskapus atkāpties un doties gadu ilgā atvaļinājumā. Tas tomēr nenotika, un Barross 2015.gadā tika nosūtīts uz Osorno diecēzi, kur viņa ierašanās ir radījusi šķelšanos un daudzi ticīgie un priesteri viņu neatzīst par savu bīskapu.