/nginx/o/2018/07/05/8124066t1h05a9.jpg)
Vecāki piekritīs, ka bērnu audzināšana nav viegla. Jāpieņem sava bērna vēlmes, jāprot reaģēt nestandarta situācijās, kā arī tajā pašā laikā jārāda piemērs un jāaudzina bērns par krietnu cilvēku. Protams, kļūdas pieļauj arī vecāki, tomēr labāk tās saprast ātrāk nekā nekad. Kāda māmiņa portālā «Popsugar» dalījusies ar atklātu vēstuli savam otrajam bērnam, kurā atklāj, ka ir viena lieta, ko par bērnu audzināšanu viņa būtu vēlējusies zināt ātrāk.
Manam otrajam bērnam.
Kādu dienu tu uzzināsi, ka bērns nepiedzimst kopā ar audzināšanas instrukciju. Vairākas reizes esmu jutusies izmisusi, tomēr tik un tā uzticējos intuīcijai. Šā iemesla dēļ esmu pieļāvusi kļūdas un arī mācījusies no tām. Ir viena mācība, ko būtu vēlējusies saprast daudz ātrāk.
Man nevajadzēja tevi salīdzināt ar tavu vecāko brāli.
Vecāki it kā zina, ka tā nevajadzētu darīt, tomēr dažreiz tas notiek neapzināti. Kad tu piedzimi, es sevi uzskatīju par māmiņu veterāni. Es to vienreiz jau biju darījusi. Es zināju, kas zīdaiņiem ir nepieciešams un kā mierināt viņus... Vismaz tā man likās.
Bet tu biji ietiepīgs jau no paša sākuma. Pirmajos trīs mēnešos, kad augi manī, tu liki man regulāri skriet uz tualeti. Pēc tam tu piecas dienas kavējies. Un kopš tava pirmā elpas vilciena tu visai pasaulei darīji zināmu, ka tevī ir spēks, kas jāņem vērā. Tu neklausīji. Tu darīji visu pa savam, parasti ātrāk vai lēnāk nekā pieņemts. Tev noteikumi bija tādēļ, lai tos pārkāptu.
Jā, dažas lietas tu darīji ātrāk nekā tavs vecākais brālis, piemēram, kāpelēji pa slīdkalniņu, kustināji gurnus, dejodams uz virtuves galda, un sacīji nē. Bija arī kaut kas, ko tu darīji lēnāk nekā brālis, - staigāji un mācījies pirmos burtus. Tu pierādīji, ka esi arī daudz izaicinošāks. Man nācās iemācīties pāris audzināšanas trikus, lai piespiestu tevi klausīties manī. Un es atzīstu: kad tev neizdevās kaut ko izdarīt tikpat ātri kā vecākajam brālim, es tevi salīdzināju ar viņu. Mana intuīcija teica, ka tu esi perfekts un visu spēsi, kad būsi gatavs, tomēr es ļāvu sabiedrības nosodījumam mani ietekmēt. Es ļoti atvainojos.
Kādu dienu es skraidīju pa māju, lai tevi un tavu brāli sagatavotu skolai, un tu man skrēji pretī un kliedzi: «Es esmu pilnībā gatavs. Mammu! Ejam!» Te nu tu biji. Mazs trīsgadnieks saģērbies, lai dotos uz bērnudārzu: mētelim rāvējslēdzējs bija aiztaisīts, cepure un cimdi bija uzvilkti un zābaciņi uzvilkti pareizi. Tobrīd es sapratu. Tu piedzimi, lai būtu nedaudz neprātīgs. Bet tu piedzimi, lai būtu arī lielisks, tāpat kā tavs brālis, tikai citādāks. Varbūt tu uzreiz nesapratīsi, kuru dzīves ceļu vēlēsies izmēģināt, tomēr tu tiksi tur, kur vēlies, un pa ceļam tev būs ļoti jautri. Tagad es to zinu.
Esmu priecīga, ka to sapratu, kamēr vēl esi mazs. Es pieņemu skaistos un neprognozējamos ceļus, kurus tu ej, lai paveiktu gan mazus, gan lielus uzdevumus. Es vairs nekad tevi nesalīdzināšu ar tavu brāli, jo zinu, ka tev pielīdzināms nav neviens.
Mīlēšu tevi vienmēr,
Mamma