Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Puse Saeimā pārstāvēto frakciju atturas prognozēt iespējamu atbalstu Kūtra atsaukšanai no Prezidija

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Trīs no Saeimā pārstāvētajām frakcijām - «Saskaņa», «Vienotība», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - pagaidām atturas prognozēt, vai atbalstītu Gunāra Kūtra (NSL) atsaukšanu no Saeimas Prezidija, lai tur ieceltu Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvi.

Pašlaik Kūtris Prezidijā ieņem Saeimas sekretāra biedra amatu. Tomēr pēc Ringolda Baloža lēmuma pamest partijas «No sirds Latvijai» Saeimas frakciju parlamentā aktualizējās jautājums par iespēju NSL aizstāt Prezidijā ar LRA.

LRA frakcijas vadītāja Nellija Kleinberga aģentūrai LETA sacīja, ka LRA plāno rosināt izmaiņas Prezidijā. Kad NSL frakcijas izmaiņas būs oficiāli notikušas, desmit deputāti plāno iesniegt ierosinājumu par Prezidija locekļa maiņu, teica Kleinberga. Viņasprāt, tas būtu loģiski, ņemot vērā, ka LRA frakcijā ir septiņi deputāti un vēl trīs - Edvards Smiltēns, Silvija Šimfa un Arvīds Platpers - sadarbojas ar LRA. Kandidātu, ko LRA varētu virzīt vietai Prezidijā, Kleinberga vēl nenosauca.

NSL līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA uzsvēra, ka šādu priekšlikumu uzskata par nepamatotu, jo Kūtris profesionāli pilda savus pienākumus un ir ļoti kompetents.

Savukārt koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Augusts Brigmanis uzskata, ka šādas izmaiņas Prezidijā varētu notikt. Viņš gan akcentēja, ka ZZS to nerosinās un vispirms pārrunās šo jautājumu frakcijas sēdē, lai noskaidrotu deputātu viedokli. Brigmanis, paužot personīgu viedokli, neredz būtiskus iemeslus, kāpēc Prezidijā nevarētu strādāt LRA līdere Kleinberga.

Tikmēr pārējās frakcijas pagaidām atturas paust viedokli šajā jautājumā. VL-TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš sacīja, ka nacionālā apvienība šo jautājumu pārrunās frakcijas sēdē, ja tas nonāks parlamenta darba kārtībā. Līdzīgu viedokli pauda arī «Vienotības» Saeimas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Upenieks, uzsverot, ka šis jautājums vispirms jāizrunā frakcijas sanāksmē.

Atturīgs komentāros par iespējamu nostāju bija arī «Saskaņas» līderis Jānis Urbanovičs. Viņš gan uzsvēra, ka tas ir «ļoti nepatīkams incidents, ka gadu pirms vēlēšanām sākusies vēlēšanu kampaņa un amatu pārdale».

Balodis par savu lēmumu pamest NSL frakciju paziņojis nedēļas nogalē. Viņš skaidroja, ka nolēmis izstāties no frakcijas, lai tādā veidā paustu savu kritisko attieksmi pret Ingunas Sudrabas (NSL) kā «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas vadītājas darbu.

Lai arī iepriekš Saeimas Prezidija un Frakciju padome nolēma, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā strādās pa vienam deputātam no katras frakcijas, Baloža lēmumus komisijas darbu neietekmēšot. Tas saistīts ar to, ka komisija iecerējusi drīzumā noslēgt darbu un 18.janvārī apstiprināt galaziņojumu.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu