Judins uzstāj, ka tā dēvētās oligarhu sarunas ir jāpublisko, un to varētu panākt, ja parlamentārās izmeklēšanas komisija rosinātu grozījumus par kriminālprocesos iegūtās informācijas publiskošanu, ja tas ir sabiedrības interesēs. «Šobrīd likums nav sabiedrības un tās intereses pārstāvošo mediju pusē. Tāpēc oligarhi var atļauties likuma ietvaros stāstīt, ka medija publicēto sarunu nav bijis vai tās ir sagrozītas. Visi saprot, ka viņi melo, bet tiesību to pierādīt medijam nav. Šis likuma caurums ir jālabo,» skaidro parlamentārietis.
Tāpat deputāts secina, ka pēc iepazīšanās ar «oligarhu lietas» kriminālprocesa materiāliem žurnāla «Ir» publiskotie sarunu audioierakstu atšifrējumi atbilst KNAB rīcībā esošo audioierakstu saturam, un šis fakts ir jāiekļauj komisijas galaziņojumā. Šobrīd ziņojuma projektā šie sarunu materiāli tiekot «patvaļīgi pretnostatīti».
Judins arī uzskata, ka komisijai ziņojumā jāpauž viedoklis par Krimināllikuma grozījumiem, paredzot atbildību par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmēšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas līdzekļus. Patlaban Krimināllikums to neparedz, kas esot «liels drauds demokrātiskajai valsts iekārtai».
Deputāts uzsver, ka fakti, kas atklājušies «Rīdzenes» sarunās un kriminālprocesa materiālos par pašiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem, ir jānofiksē arī galaziņojumā. «Komisija nedrīkst izlikties, ka tās darbības laikā klajā nākušie fakti par tās locekļiem nav bijuši.» Kā piemēru Judins min komisijas vadītājas Ingunas Sudrabas (NSL) un vairāku komisijas deputātu saistību ar «Rīdzenes sarunām» vai oligarhiem.