/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/05/8127540t1h0445.jpg)
Janvāra sākumā novērotās problēmas e-veselības darbībā radījusi cilvēku nemācēšana strādāt ar sistēmu un tās sasteigtā ieviešana, norādīja bijusī veselības ministre Ingrīda Circene.
Circene: Problēmas e-veselības darbībā rada nemācēšana strādāt un sasteigtā ieviešana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa skaidroja, ka, neskatoties uz problēmām pirmajās sistēmas ieviešanas dienās, pakāpeniski tās darbība ar katru dienu uzlabojas. Circene pauda pārliecību, ka pēc mēneša vai dažām nedēļām sistēma Latvijā strādās, jo tā strādā arī citās valstīs, kā arī problēmas e-veselības darbībā nav pārsteigums.
«Pirmkārt, to ietekmēja nemācēšana ar šo sistēmu strādāt. Otrkārt, tās darbība netika ieviesta pakāpeniski no pagājušā gada vasaras, bet vienas vai divu dienu laikā, tādēļ pārslodze sistēmā radīja problēmas. Domāju, ka lielais pieslēgumu skaits un daudzu cilvēku neiestrādāšanās traucē visu sistēmu sākt darbināt,» teica bijusī ministre.
Pēc viņas domām, šobrīd redzamās problēmas ir sekas visam garajam e-veselības ieviešanas procesam. Bijis ļoti grūti trīs dažādiem izpildītājiem izveidot vienu stabilu sistēmu, kā arī daļa mediķu bezgalīgi cīnījušies, atsakoties vispār iesaistīties projektā.
«Sistēma testa režīmā bija gatava jau 2014.gada otrajā pusē, bet Laimdotas Straujumas valdība izlēma, ka tas nebūs populāri un nāk vēlēšanas, tādēļ sistēmu neieviesa. Politiski šo jautājumu atlika vairākas reizes, un daļa mediķu arī tagad domāja, ka tas tiks atlikts,» uzsvēra Circene.
Kā ziņots, no 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.
Uz problēmām sistēmas darbībā gan aizvadītajā nedēļā, gan šonedēļ norādījušas vairākas Latvijas medicīnas iestādes, ģimenes ārsti un aptiekas. Nacionālā veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane aizvadītajā nedēļā atzina, ka e-veselības sistēma optimāli varētu sākt strādāt pēc pāris nedēļām.
Ceturtdien ģimenes ārstu praksēs reģionos joprojām tika fiksēti pārtraukumi un nepilnības e-veselībassistēmas darbībā.
Savukārt sistēmas lietošanai kļūstot par obligātu, zvanu skaits sistēmas lietotāju Atbalsta dienestam teju desmitkāršojies. Šī iemesla dēļ, lai samazinātu gaidīšanas laiku līdz savienojumam, no piektdienas tika palielināta e-veselībassistēmas lietotāju Atbalsta dienesta jauda.