Tagad mēs nepārtraukti piesakāmies tiešsaistes kontos, no naudas pārskaitījumiem starp bankas kontiem līdz vienkāršai pirkumu pasūtīšanai, laika apstākļu prognozes noskaidrošanai vai taksometra izsaukšanai atpūtas vakarā. Bet ja nu pēkšņi jums neizdodas pieteikties vajadzīgajā kontā, kad jums tas ir vajadzīgs? Ja nu jūs saņemat biedējošo paroles kļūdas paziņojumu? Vai tiešām jūs nevarat laikus nokļūt mājās vai arī bez mēteļa izejat lietū? Tā kā īstenība dažkārt ir daudz briesmīgāka par minēto, Kaspersky Lab pētījums ir pievērsies dilemmai, ar ko ļaudis saskaras, aizsargājot savus tiešsaistes kontus.
Riskē ar drošību vieglas dzīves dēļ jeb paroļu dilemmas risinājumi
Ņemot vērā mūsu pieaugošo atkarību no tiešsaistes kontiem, kas mums palīdz ikdienas dzīvē, eksperti konstatējuši, ka ļaudis arvien biežāk saskaras ar paroļu izvēles dilemmu. Vieni nonāk pie tā, ka izmanto stipras un atšķirīgas paroles pilnīgi katram kontam, lai neko nebūtu iespējams uzlauzt vai ekspluatēt, taču riskē laika gaitā aizmirst savas paroles. Citi izvēlas viegli iegaumējamas paroles, kas atvieglo viņu dzīvi, taču nāk par labu arī kibernoziedzniekiem.
Dilemmas pirmais risinājums — stipras paroles, ko ir grūti atcerēties
Kiberdrošības uzņēmuma pētījums liecina, ka daudzi patērētāji saprot stipru kontu paroļu nepieciešamību. Atbildot uz jautājumu, kuriem trim viņu tiešsaistes kontiem ir vajadzīgas visstiprākās paroles, 63% patērētāju izvēlējās tiešsaistes bankas kontus, 42% — maksājumu lietotnes, ieskaitot e-makus, un 41% — internetveikalus.
Tomēr tāpēc, ka visas šīs stiprās paroles ir grūti iegaumēt, ļaudis tās, iespējams, aizmirsīs un nevarēs piekļūt saviem kontiem. Divas piektdaļas (38%) ļaužu nevar ātri atjaunot savu personisko tiešsaistes kontu paroles pēc to zaudēšanas. Tas var novest pie neapmierinātības vai stresa sajūtas, ja tāpēc viņi nevar veikt savas parastās darbības.
Kad ir jāizvēlas paroļu glabāšanas veids, puse (51%) uzglabā paroles riskanti, turklāt ceturtdaļa (23%) tās pieraksta piezīmju grāmatiņā, lai viņiem tās nebūtu jāiegaumē, tādējādi arī apdraudot savu drošību.
Dilemmas otrais risinājums — vājas paroles, ko var viegli uzlauzt
Dažiem paroļu dilemmas alternatīvais risinājums, kas ļauj izvairīties no garu paroļu iegaumēšanas mokām, ir citu riskantu paroļu lietošanas paradumu ieviešana. Piemēram, 10% izmanto tikai vienu paroli visiem kontiem — tas viņiem ļauj bez kavēkļiem dzīvot savu tiešsaistes dzīvi, nekad nepiepūloties, lai atcerētos, kā kaut kur pieteikties. Protams, līdz brīdim, kad šī viena parole nonāk kibernoziedznieka rokās un atver viņam visu.
17% aptaujāto patērētāju patiešām pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar tiešsaistes konta uzlaušanas draudiem, vai arī tas ir sekmīgi uzlauzts. Visbiežāk uzbrūk e-pasta kontiem (41%), kam cieši seko sociālie tīkli (37%), banku kontiem (18%) un iepirkšanās kontiem (18%).
Dilemmas risinājums — galu galā ir trešā iespēja
Patērētājiem nav jābūt ierobežotiem tikai ar divām iespējām, kad viņi risina paroļu dilemmu. Kaspersky Lab patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa paskaidro, ka patiesībā patērētājiem nav jāielaižas kompromisos: «Ja ļaudīm ir stipras paroles, ko viņi var iegaumēt, viņi ne vien spēs piekļūt visam vajadzīgajam, kad vien tas ir vajadzīgs, bet arī kontos saglabātā informācija būs pasargāta no hakeriem. Tas ir svarīgi patērētājiem, kuri vienīgi vēlas dzīvot ikdienas dzīvi drošībā, kas viņiem ļauj, piemēram, atrast personas kontaktinformāciju, atsaukt atmiņā noteiktu tikšanās vietu, uzvarēt karu iemīļotajā spēlē, pārlūkot e-pastu vai pasūtīt vajadzīgo, kad to gribas, neatklājot savu informāciju nevienam hakerim vai noziedzniekam.
Taču ir grūti iegaumēt drošas paroles, tāpēc lietotāji katru dienu saskaras ar paroļu dilemmu un bieži vien vai nu aizmirst stipras paroles, vai beigu beigās veido paroles, ko var viegli iegaumēt, bet arī viegli uzlauzt. Tomēr ir vēl trešā iespēja, kas var sniegt patērētājiem sirdsmieru, — paroļu pārvaldības risinājuma izmantošana ļauj lietot stipras paroles, nepierakstot tās piezīmju grāmatiņās un neiegaumējot sarežģītas vārdu virtenes ar speciālajām rakstzīmēm.»