Vaškeviča automašīnas dedzināšanas lietā Štālbergu atzīst par nevainīgu

Pirmās instances tiesa Štālbergam bija piespriedusi trīs gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu.

Savukārt Dzērve, izskatot viņa aizstāvja iesniegto apelācijas sūdzību, tika attaisnots par viņam inkriminēto krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Gulbis tika attaisnots vairākos Krimināllikuma pantos, tai skaitā par Vaškeviča mašīnas dedzināšanas mēģinājuma atbalstīšanu. Tāpat Gulbim, kā arī Dzērvem un Smilgam mainīta noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija un samazināts piespriestā soda apmērs.

Gulbim, kuram tiesa, izskatot lietu pirmajā instancē, bija piemērojusi brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, tagad piemērots trīs gadus un sešus mēnešus ilgs cietumsods, atstājot spēkā pirmās instances tiesas spriedumu daļā par attaisnošanu un atzīšanu par nevainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 298.panta otrajā daļā, kā arī 300.panta pirmajā daļā.

Dzērvem, kuram tiesa, izskatot lietu pirmajā instancē, bija piemērojusi nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sods samazināts līdz diviem gadiem ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem.

Smilgam, kurš nebija pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu, apelācijas instances tiesa nedaudz samazinājusi piespriestā soda apmēru - līdz vienam gadam un diviem mēnešiem, kas noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu un sešiem mēnešiem.

Apelācijas instancē tiesa materiālā kaitējuma kompensācijas nolēmusi nenoteikt, daļēji atceļot pirmās instances tiesas spriedumu.

Pārējā daļā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2016.gada 18.aprīļa spriedumu atstāts negrozīts.

Spriedumu varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā 10 dienu laikā pēc tam, kad lietas dalībniekiem būs pieejams pilns spriedums. Pašlaik par pilna nolēmuma pieejamības dienu noteikts 2018.gada 24.janvāris.

Jau ziņots, ka apelācijas sūdzības par notiesājošo spriedumu šajā lietā iesniedza gan Gulbja, gan Štālberga aizstāvji. Lietā saņemts arī prokurora apelācijas protests.

Pēc astoņu gadu tiesāšanās Gulbim pirmās insances tiesa piesprieda četru gadu cietumsodu, bet Štālbergam - trīs gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu. Gulbis un Štālbergs netika apcietināti tiesas sēžu zālē.

Pirmā tiesas sēde šajā lietā notika 2008.gada 26.septembrī. Lieta tika skatīta slēgtās sēdēs, jo ar ģenerālprokurora lēmumu kādam lieciniekam bija noteikta procesuālā aizsardzība.

Bez Gulbja un Štālberga uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdās arī Kaspars Dzērve un Māris Smilga. Dzērvi tiesa atzina par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem nosacīti, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts pārvaldē uz trīs gadiem, savukārt Smilgam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem nosacīti, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts pārvaldē uz trīs gadiem. Gulbim prokuratūra šajā lietā inkriminējusi noziedzīgus nodarījumus pēc astoņiem Krimināllikuma (KL) pantiem, bet Štālbergam - pēc trim.

Gulbis tiek apsūdzēts par Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājuma atbalstīšanu. Šis noziedzīgais nodarījums tiek kvalificēts pēc KL 185.panta 2.daļas un 15.panta 4.daļas, un 20.panta 4.daļas - par atbalstu svešas mantas tīšas iznīcināšanas vai bojāšanas mēģinājumā, ja tas izdarīts ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai, ja tas nodarījis lielu materiālu zaudējumu.

Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājumu organizējis uzņēmējs Štālbergs, kā izriet no viņam celtās apsūdzības. Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors apsūdzību Štālbergam bija uzrādījis pēc KL 185.panta 2.daļas un 15.panta 4.daļas, un 20.panta 2.daļas - par svešas mantas iznīcināšanas mēģinājuma organizēšanu. Uzņēmējs arī tiek apsūdzēts pēc KL 175.panta 2.daļas un 20.panta 2.daļas - par automašīnas zādzības organizēšanu, kas vēlāk izmantota citā noziegumā Vaškeviča automašīnas dedzināšanā. Štālbergs tiek apsūdzēts arī pēc KL 200.panta 3.daļas - par komercnoslēpumu saturošu ziņu nolaupīšanu. Štālbergs komercnoslēpumu saturošus dokumentus esot nolaupījis no Vaškeviča sievas Ināras Vilkastes biroja telpām.

Gulbja apsūdzības raksts ir daudz apjomīgāks. Gulbis tiek apsūdzēts pēc KL 323.panta 2.daļas caur 20.panta 3.daļu jeb par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, atkārtoti uzkūdīja jeb pamudināja citu personu izdarīt noziegumu - kukuļdošanu valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību kukuļdevēja interesēs.

Pēc šī panta Gulbim tiek inkriminētas divas epizodes. Vienā gadījumā viņš paziņas uzkūdīja dot valsts amatpersonai kukuli 27 034 eiro (19 000 latu) apmērā, apmaiņā solot nokārtot problēmas ar tiesībsargājošām institūcijām. Otrā epizodē naudas summa jau bija divreiz lielāka, proti, solot panākt kādas krimināllietas izbeigšanu, Gulbis uzkūdīja dot kukuli 56 914 eiro apmērā, norādīja prokuratūra.

Izmeklētāji uzskata, ka bijušais virsnieks ne vien kūdījis uz kukuļdošanu, bet arī iepriekšminētās naudas summas pats piesavinājies, tādējādi viņam apsūdzība uzrādīta arī pēc KL 321.panta 2.daļas. Gulbis arī apsūdzēts pēc KL 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu un apzinātu viltota dokumenta izmantošanu, ko viņš iesniedza savā darba vietā - Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestā.

Bijušais virsnieks apsūdzēts arī pēc KL 307.panta caur 15.panta 4.daļu - par krimināllietas materiālu viltošanas mēģinājumu. Gulbis apsūdzēts arī pēc KL 301.panta 1.daļas caur 20.panta 3.daļu - par uzkūdīšanu izdarīt eksperta iespaidošanu nolūkā panākt, lai viņš sniedz nepatiesu atzinumu. Gulbis apsūdzēts arī pēc KL 298.panta 2.daļas - par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu par nozieguma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa sākšanu pret kādu personu, kas saistīta ar apsūdzību smaga un sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.

2008.gada marta sākumā Gulbis tika pirms laika atvaļināts no dienesta Nacionālajos bruņotajos spēkos, jo pret viņu ierosinātajā dienesta izmeklēšanā tika konstatēti vairāki pārkāpumi.