Smilgam, kurš nebija pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu, apelācijas instances tiesa nedaudz samazinājusi piespriestā soda apmēru - līdz vienam gadam un diviem mēnešiem, kas noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu un sešiem mēnešiem.
Apelācijas instancē tiesa materiālā kaitējuma kompensācijas nolēmusi nenoteikt, daļēji atceļot pirmās instances tiesas spriedumu.
Pārējā daļā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2016.gada 18.aprīļa spriedumu atstāts negrozīts.
Spriedumu varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā 10 dienu laikā pēc tam, kad lietas dalībniekiem būs pieejams pilns spriedums. Pašlaik par pilna nolēmuma pieejamības dienu noteikts 2018.gada 24.janvāris.
Jau ziņots, ka apelācijas sūdzības par notiesājošo spriedumu šajā lietā iesniedza gan Gulbja, gan Štālberga aizstāvji. Lietā saņemts arī prokurora apelācijas protests.
Pēc astoņu gadu tiesāšanās Gulbim pirmās insances tiesa piesprieda četru gadu cietumsodu, bet Štālbergam - trīs gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu. Gulbis un Štālbergs netika apcietināti tiesas sēžu zālē.
Pirmā tiesas sēde šajā lietā notika 2008.gada 26.septembrī. Lieta tika skatīta slēgtās sēdēs, jo ar ģenerālprokurora lēmumu kādam lieciniekam bija noteikta procesuālā aizsardzība.
Bez Gulbja un Štālberga uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdās arī Kaspars Dzērve un Māris Smilga. Dzērvi tiesa atzina par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem nosacīti, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts pārvaldē uz trīs gadiem, savukārt Smilgam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem nosacīti, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts pārvaldē uz trīs gadiem. Gulbim prokuratūra šajā lietā inkriminējusi noziedzīgus nodarījumus pēc astoņiem Krimināllikuma (KL) pantiem, bet Štālbergam - pēc trim.