Ja sniega nav un aukstums turpinās, kailsals ir bīstams vairāku iemeslu dēļ: sasalstot augsnes virskārtai un salam turpinoties, sasaluma zona iet dziļāk augsnē. Sevišķi nelabvēlīgi apstākļi var izveidoties, ja salu pastiprina auksts vējš, – tad sasaluma slānis var palielināties vēl straujāk un augu sakņu sistēma nepaspēj pielāgoties, norāda Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists.
Bīstamību šādā situācijā rada tas, ka, augsnes virskārtai sasalstot un pieturoties vējam, tā mitrumu zaudē tik strauji, ka sāk plaisāt: sasaluma slānis sarausta augu sakņu sistēmu, un tie var iet bojā. Lielajos laukos šajā situācijā neko īsti iesākt nevar, atliek vienīgi paļauties uz sniega atnākšanu. Citādi tas ir dārzos, kur ilggadīgiem stādījumiem, ziemcietēm, daudzgadīgiem dārzeņiem ir iespējams palīdzēt, izmantojot mulču.
Mulčējot augus ziemai, jāplāno 8–12 cm biezs mulčas slānis. Derēs gan sausas koku lapas, frēzkūdra, salmi un siens, gan koku zāģskaidas, ēveļskaidas, šķelda. Mulču var likt arī uz jau sasalt sākušas augsnes virskārtas – tā sasalšanu vai nu palēninās, vai apstādinās. Mulču var likt katram augam individuāli vai, ja mulčas materiāla ir daudz, mulčē visu apdobes sleju – ilggadīgiem augļu koku un ogu krūmu stādījumiem.