«Ja esi pietiekami stulbs, lai tos pirktu, tad kādu dienu par to dārgi samaksāsi,» oktobrī paziņoja finanšu kompānijas «JPMorgan Chase» vadītājs Džeimijs Daimons. Viņš prognozēja, ka valstu valdības «sagraus» pagaidām decentralizēto kriptovalūtu.
Daimons vairākkārt kritiski izteicies par bitkoiniem, saucot tos par «krāpšanu», un draudējis atlaist savus darbiniekus, kuri veic ar tiem darījumus. Tiesa gan, viņš atzinis, ka paša meitai piederot bitkoini.
Amerikāņu ekonomiste un Federālās rezervju sistēmas vadītāja Dženeta Jellena pagājušomēnes par bitkoiniem sacīja: «Tas nav stabils vērtības avots un nav likumīgi atzīts norēķinu līdzeklis. Tas ir ļoti spekulatīvs aktīvs.»
Taču viņa noraidīja viedokli, ka bitkoinu burbulis varētu novest pie liela apjoma finanšu krīzes.
«Bitkoinus nevar novērtēt, jo tas nav aktīvs, kas rada vērtību,» oktobrī teica amerikāņu investors Vorens Bafets. Viņš piebilda, ka neparedzamās bitkoinu cenas svārstības to padara par «īstu burbuli». Bafets jau 2014.gadā nosauca digitālo valūtu par «mirāžu» - tolaik tās cena bija ap 600 dolāriem par vienu vienību.
«Ja vērtība vienas nakts laikā mainās par 20%, tā neizklausās pēc valūtas. Tas ir līdzeklis, ar ko īstenot krāpšanu,» novembrī pauda finanšu kompānijas «Goldman Sachs» priekšsēdētājs Loids Blankfeins, piebilstot, ka viņa vadītajai kompānijai pašlaik neesot bitkoinu stratēģijas. Tomēr viņš pieļāva, ka «Goldman Sachs» varētu sākt bitkoinu darījumus gadījumā, ja kriptovalūtas cena kļūtu mazāk svārstīga.
«Bitkoini ir veiksmīgi tikai tāpēc, ka potenciāli ļauj apiet [likumu]. Tiem nav nekādas sabiedrībai noderīgas funkcijas,» novembrī izteicās Nobela prēmijas laureāts Džozefs Stiglics. Bijušais Pasaules Bankas galvenais ekonomists brīdināja, ka bitkoinus vajagot «pasludināt par nelikumīgiem».