Korupcija un konflikti starp reliģiskajām kopienām situāciju padara vēl sarežģītāku. Visvairāk cietušas teritorijas, kurās vairums iedzīvotāju ir sunnīti, kamēr Bagdādes valdībā dominē šiīti. Sunnītu kopienas pauž bažas, ka viņus pametīs likteņa varā un palikušais rūgtums novedīs pie jaunas kaujinieku paaudzes veidošanās.
«Atbildība par rekonstrukcijas izmaksām gulstas uz starptautiskās kopienas pleciem,» norāda Mosulas pašvaldības vadītājs Abdulsatars al-Habu. Ja Mosulu nepārbūvēs, «tas novedīs pie terorisma atdzimšanas», viņš uzskata.
Pārbūves galvenais dzinējspēks ir ANO attīstības aģentūras UNDP stabilizācijas programma, kuras mērķis ir atjaunot infrastruktūru, nodrošināt ūdens un strāvas padevi skolās un daļā māju. Līdz šim programma savākusi apmēram 392 miljonus dolāru, no kuriem apmēram trešdaļu sniegušas ASV.
Kopumā Vašingtona kopš 2014.gada Irākas atjaunošanā ieguldījusi 265 miljonus, neskaitot humāno palīdzību 1,7 miljardu dolāru apmērā. Tomēr summa šķiet krietni pieticīgāka, ja to salīdzina ar 14,3 miljardiem dolāru, ko ASV iztērēja kaujās ar «Islāma valsts» kaujiniekiem Irākā un Sīrijā.
ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons norādījis, ka ASV vairs neiesaistīšoties «valstu būvēšanā», īpaši tāpēc, ka iepriekšējie ieguldījumi Irākas rekonstrukcijā neesot nesuši gaidītos uzlabojumus, turklāt daļa līdzekļu zaudēti korupcijas un izsaimniekošanas dēļ.