Uzvara vēlēšanās - pārsteigums: ko atklāj jaunā grāmata par Trampu

Tramps «samulsis» par savu uzvaru, Melānija izplūst asarās

«Vēlēšanu vakarā īsi pēc astoņiem šķita, ka negaidītā tendence - Tramps patiešām varētu uzvarēt - varētu apstiprināties. [Trampa dēls] Dons jaunākais savam draugam teica, ka viņa tēvs (..) izskatījies tā, it kā būtu ieraudzījis spoku. Melānija izplūda asarās - un ne no prieka. Kā novēroja [Trampa bijušais galvenais stratēģis] Stīvs Banons, mazliet vairāk nekā vienas stundas laikā samulsušais Tramps pārtapa par Trampu, kas nespēj tam noticēt, bet pēc tam - par pārbiedēto Trampu. Bet vēl nebija notikusi galīgā transformācija: pēkšņi Donalds Tramps kļuva par cilvēku, kurš domā, ka ir pelnījis un absolūti spējīgs būt ASV prezidents,» raksta Volfs.

Banons Trampa dēla tikšanos uzskatīja par valsts nodevību

Volfa grāmatā teikts, ka stratēģis Banons par valsts nodevību uzskatījis Donalda Trampa jaunākā 2016.gada tikšanos ar vairākiem Krievijas pilsoņiem, kas piedāvāja kompromitējošu informāciju par Hilariju Klintoni.

Banons sarunā ar Volfu tikšanos aprakstīja šādi: «Trīs vadošie puiši kampaņā nosprieda, ka tā ir laba doma - tikties ar svešu valdību konferenču zālē «Trump Tower» 25. stāvā bez advokātiem. Viņiem līdzi nebija advokātu. Un pat tad, ja tu to neuzskati par nodevību, nepatriotisku rīcību vai lieliem s*diem, kaut arī es domāju, ka tie ir visi trīs, tad vienalga nekavējoties bija jāzvana FIB.»

Banons sacījis, ka ASV Tieslietu departamenta izmeklēšana par Trampa kampaņas saitēm ar Maskavu koncentrēšoties uz naudas atmazgāšanu. «Viņi nacionālajā televīzijā sašķaidīs Donu jaunāko kā jēlu olu,» viņš piebilda.

Trampu saniknojusi inaugurācijas ceremonija

«Trampam nepatika paša inaugurācija,» grāmatā raksta Volfs. «Viņš bija dusmīgs, ka prominentas zvaigznes ignorēja pasākumu, bija neapmierināts ar apmešanos viesnīcā «Blair House» un neslēpti strīdējās ar savu sievu, kura šķita tuvu asarām. Visu dienu viņa sejā bija grimase, ko daži cilvēki viņam apkārt iesaukuši par viņa golfa seju: dusmīga un nokaitināta, sakņupuši pleci, rokas šūpojas, sarauktas uzacis, sakniebtas lūpas.»

ASV pirmās lēdijas Melānijas Trampas birojs Volfa izteikumus noraidījis un pastāv uz to, ka viņa esot atbalstījusi vīru gan pirms, gan pēc viņa uzvaras.

Tramps domā, ka Baltais nams ir «baiss»

«Trampam Baltais nams šķita kaitinošs un pat nedaudz baiss. Viņš patvērumu rada savā guļamistabā - pirmoreiz pēc Kenedijiem Baltajā namā bija pirmais pāris, kam ir atsevišķas istabas. Pirmajās dienās viņš pasūtīja divus televizora ekrānus papildus vienam, kas istabā jau bija, un iespēju aizslēgt durvis, kas izraisīja īsu saķeršanos ar Slepeno dienestu, kas uzstāja, ka viņa istabai jābūt pieejamai,» atklāj Volfs.

Bijušais ASV prezidents Bils Klintons reiz Balto namu jokojot nosauca par «dārgakmeni federālās ieslodzījuma sistēmas kronī», bet Harijs Trūmens to dēvēja par «lielo, balto cietumu».

Ivankas Trampas politiskās ambīcijas

Izrādās, Trampa meita Ivanka lolo cerības par politiskās dinastijas iedibināšanu Baltajā namā.

«Izvērtējot riskus un ieguvumus, Džareds [Kušners] un Ivanka nolēma pieņemt amatus Baltajā namā par spīti tam, ka gandrīz visi pazīstamie mudināja to nedarīt. Tas bija pāra kopīgs lēmums un savā ziņā arī kopīgs amats. Savā starpā viņi noslēdza vienošanos: ja kādreiz nākotnē parādītos tāda iespēja, uz prezidenta amatu kandidēs viņa. Ivanka domāja - pirmā prezidente sieviete nebūs Hilarija Klintone, tā būs Ivanka Trampa,» grāmatā norāda Volfs.

Prezidents bez stratēģijas

Baltā nama štāba priekšnieka vietniece Keitija Volša prezidenta vecākajam padomniekam Kušneram uzdeva šķietami vienkāršu jautājumu - ko administrācija grib sasniegt? Taču viņš neesot varējis atbildēt.

««Pasakiet man trīs lietas, uz kurām prezidents grib koncentrēties,» viņa [Keitija Volša] prasīja. «Kādas ir trīs Baltā nama prioritātes?»

Tas bija visvienkāršākais jautājums, kādu var iedomāties, - un jebkurš kvalificēts prezidenta amata kandidāts uz to būtu atbildējis vēl ilgi pirms pārcelšanās uz Pensilvānijas avēniju 1600. Sešas nedēļas pēc Trampa prezidentūras sākuma Kušneram uz to nebija pilnīgi nekādas atbildes.

«Jā,» viņš teica Volšai. «Mums droši vien par to jāparunā.»»