Keris: Objektīvus secinājumus par e-veselības darbību varēs izdarīt tikai pēc pāris nedēļām

Keris aģentūrai LETA skaidroja, ka patlaban jau ir izskanējis pietiekami daudz atsauksmju par e-veselības darbību, taču viņš uzsvēra, ka, visticamāk, situācija būtu daudz sarežģītāka, ka ģimenes ārsti pērn nebūtu uzstājuši uz uzlabojumu ieviešanu sistēmā. «Tagad var tikai minēt, kas iestātos tajā gadījumā, ja ģimenes ārsti nebūtu savlaicīgi pievērsuši uzmanību sistēmas nepilnībām un sistēma tiktu ieviesta bez uzlabojumiem pagājušā gada vidū. Tad būtu visdrīzāk, pilnīgs haoss,» teica Keris.

Viņš uzskata, ka e-veselības vismaz daļēja uzlabošana līdz 1.janvārim ir ģimenes ārstu nopelns. «Jāsaka paldies ģimenes ārstiem, jo, pateicoties viņu spiedienam, tika veikti sistēmas uzlabojumi,» piebilda Keris.

Viņš gan ir pārliecināts, ka sistēmas darbības traucējumus varēja un vajadzēja paredzēt.

Jārēķinās ar bagāto valstu pieredzi, uzsvēra Keris, norādot, ka, piemēram, ASV e-veselības lietošana nevis paātrinājusi, bet gan palēninājusi un sadārdzinājusi pakalpojumu sniegšanu. «Jādomā, cik ļoti sistēma attaisno sevi. Jā, tagad var uzklikšķināt un redzēt ainu, bet nevar zināt, kur tas cilvēks būs. Ir piemēri pasaulē, kad notikušas lielas datu noplūdes,» viņš sprieda.

«Tāpat hakeri, ielaužoties e-veselības sistēmas daļā, pasaulē paralīzē sistēmu darbu un slimnīcas ir spiestas maksāt pieprasīto naudu. Protams, ka ir jāizmanto elektroniskā vide medicīniskajiem pakalpojumiem, bet tas ir jādara drošā veidā,» pauda Keris, norādot, ka Latvijā informācijas par datu noplūdēm nav.

Taču Keris ir pārliecināts, ka vēl ir jāpagaida, lai varētu godīgi un objektīvi novērtēt, cik valstij piemērota ir e-veselības sistēma. «Pēc pirmajām dienām pāragri izdarīt secinājumus, jādod sistēmas veidotājiem un attīstītājiem laiks,» sacīja arodbiedrības pārstāvis.

Viņaprāt, lai vērtētu e-veselības sistēmas darbību, būtu jāļauj tai strādāt aptuveni divas nedēļas.

Jau ziņots, ka no 2018.gada 1.janvāra sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.

Otrdien problēmas ar sistēmas darbību skārušas vairākas Latvijas medicīnas iestādes, tostarp Ventspils, Jelgavas un citu pilsētu poliklīnikas.

Arī trešdien reģionālo slimnīcu speciālisti novērojuši traucējumus e-veselības sistēmas darbībā, aģentūra LETA uzzināja medicīnas iestādēs. Vairākas galvaspilsētas slimnīcas šī gada pirmajās dienās nav saskārušās ar e-veselības sistēmas darbības traucējumiem, taču Rīgas 1.slimnīcā mediķiem problēmas sagādājusi gandrīz katras elektroniskās receptes izrakstīšana, jo sistēma šīs receptes nemitīgi uzskatījusi par kļūdainām.

Īslaicīgi traucējumi e-veselības sistēmā var turpināties, taču NVD strādā pie sistēmas uzturēšanas darbiem.

Kā norādīja NVD direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, e-veselības sistēma optimāli varētu sākt strādāt pēc pāris nedēļām.