Vācijā atsākas koalīcijas sarunas

Merkele un viņas vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) līderis Horsts Zēhofers plkst.15 (plkst.16 pēc Latvijas laika) tiksies ar SPD priekšsēdētāju Martinu Šulcu. Šīs tikšanās mērķis ir ielikt pamatu nedēļu ilgajām sākotnējām sarunām, kuras paredzēts sākt svētdien.

Tomēr sarunas sarežģījušas šonedēļ atklātībai nodotās CSU nostādnes, kas ir asā pretrunā ar SPD prasībām.

CSU, kas vēlas pirms šogad gaidāmajām Bavārijas landtāga vēlēšanām atgūt to vēlētāju balsis, kuri pieslējušies pret imigrāciju noskaņotajai eiroskeptiķu partijai «Alternatīva Vācijai» (AfD), cita starpā pieprasa samazināt sociālos pabalstus patvēruma meklētājiem.

«Vācija vairs nevēlas būt par magnētu bēgļiem no visas pasaules,» uzsvēris viens no ietekmīgākajiem CSU politiķiem Aleksdandrs Dobrints.

Savukārt sociāldemokrāti vēlas atjaunot to patvēruma meklētāju tiesības uz ģimenes apvienošanu, kas Vācijā ieguvuši vienīgi pagaidu aizsardzību, pret ko kategoriski iebilst CSU.

Domstarpības starp abām pusēm, domājams, izraisīs arī konservatīvo savstarpējā vienošanās ieviest patvēruma meklētāju griestus, nosakot, ka Vācija gadā var uzņemt ne vairāk kā 200 000 bēgļu.

CSU iestājas arī par aizsardzības izdevumu palielināšanu un noraida SPD prasības reformēt izglītības politiku.

Savukārt sociāldemokrāti kategoriski iebilst pret finansējuma palielināšanu aizsardzībai, tā vietā prasot vairāk naudas atvēlēt izglītībai, ģimenēm un infrastruktūrai.

Kamēr CDU/CSU vēlas vispārēju nodokļu pazemināšanu, SPD vēlas nodokļu nastu atvieglot vienīgi tiem, kas saņem vidējus vai zemus ienākumus.

Konservatīvie rosina ienākumu nodokli samazināt par 15 miljardiem eiro un līdz 2020. gadam pilnībā atteikties no tā dēvētā solidaritātes nodokļa, kura mērķis bija izlīdzināt situāciju starp kādreizējo komunistu pārvaldīto Austrumvāciju un Rietumvāciju pēc Vācijas atkalapvienošanās.

Tikmēr sociāldemokrāti prasa paaugstināt mantojuma nodokli, palielināt ienākuma nodokļu likmes bagātajiem un paaugstināt arī nodokļu likmes augšējo robežu.

CSU noraida arī Šulca idejas par Eiropas Savienības (ES) pārveidošanu par Eiropas Savienotajām Valstīm.

Konservatīvie daudz skeptiskāk izturas pret arī SPD aktīvi atbalstītajām Francijas prezidenta Emanuela Makrona eirozonas reformu iecerēm.

Merkele kanclera krēslā jau aizvadījusi 12 gadus, un faktiski vienīgā iespēja viņai saglabāt valdības vadītāja amatu uz ceturto pilnvaru termiņu ir līdzšinējās «lielās koalīcijas» atjaunošana.

Šulcs pēc septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, kurās SPD cieta smagāko sakāvi kopš 1947.gada, paziņoja, ka partija pāriet opozīcijā.

Viņam nācās manīt savu nostāju pēc tam, kad novembrī izgāzās CDU/CSU koalīcijas sarunas ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un «zaļajiem», izraisot iespējamu ārkārtas vēlēšanu draudus.

Savā Jaungada uzrunā Merkele aicināja visas puses ātri ķerties pie darba, lai izveidotu jauno valdību, brīdinot, ka «pasaule uz Vāciju negaida».

Tomēr sociāldemokrātu ierindas biedru vidū joprojām valda liela skepse pret atkārtotu iesaistīšanos sadarbībā ar konservatīvajiem, un Šulcs pagaidām vienīgi piekritis tā dēvētajām izpētes sarunām, kuru iznākums joprojām nav garantēts.

SPD koķetē arī ar iespēju veidot ar konservatīvajiem tā dēvēto sadarbības koalīciju.

«Sadarbības koalīcija», kas gan līdz šim Vācijas vēsturē vēl nekad nav izmēģināta, paredz koalīcijas partneru vienošanos tikai dažos svarīgākajos jautājumos, pārējos jautājumus atstājot atvērtus brīvām debatēm.

Merkele gan šādu iespēju ir noraidījusi, norādot, ka šāda valdība būtu pārāk nestabila.

Lai pārliecinātu savus skeptiskos partijas biedrus, Šulcam sarunās jāspēj pārliecināt konservatīvos pieņemt daļu no SPD svarīgākajām politiskajām nostādnēm gan sociālās politikas, gan Eiropas integrācijas jomā.

Galīgo lēmumu par to, vai iesaistīties īstajās koalīcijas sarunās, SPD pieņems 21.janvārī, kad Bonnā uz kongresu pulcēsies 600 partijas delegātu.

Turklāt jebkura iespējamā vienošanās ar konservatīvajiem vēl tiks nodota apstiprināšanai SPD iekšējā referendumā.

Eksperti paredz, ka pat gadījumā, ja koalīcijas sarunas būs veiksmīgas, jaunā valdība nav gaidāma agrāk nekā martā vai aprīlī.

Taču, ja arī šīs sarunas cietīs neveiksmi, visticamākā iespēja ir jaunu Bundestāga vēlēšanu izsludināšana.