/nginx/o/2018/07/05/8136246t1h737e.jpg)
«Neparasti atraktīvs eksponāts,» par vērienīgo zemes virskārtas nobrukumu pie Siguldas Gūtmaņalas, saka ģeologs Dainis Ozols. Noslīdenis Gaujas senlejā izveidojās jaunā gada pirmajās dienās, ieilgušo neierasti slapjo laika apstākļu dēļ Pastaigu taka pie Gūtmaņalas slēgta.
Posmā starp Krimuldas serpentīnu un Gūtmaņalu no nogāzes noslīdējusi augsnes virskārta, tai līdzi koki ar visām saknēm, un līdz ar to ir bloķēta pastaigu taka, kā arī cietusi meliorācijas sistēma.
Noslīdenis šajā vietā izveidojies dabisku apstākļu dēļ, ņemot vērā lielo nokrišņu daudzumu.
Te nav notikuši nekādi būvdarbi vai koku zāģēšana, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas pārstāvis Mārtiņš Zīverts.
Savukārt ģeologs Dainis Ozols saka, ka pusotru metru biezais un 150 kvadrātmetru lielais zemes virskārtas nobrukums ir unikāls – burtiski pārcirtis pastaigu taku. «Ūdens nespēja izsūkties cauri māla starpkārtai, saķeres nebija, un smaguma spēka ietekmē virskārta noslīdēja,» stāsta ģeologs, norādot, ka klimata ietekmē ar līdzīgiem procesiem sastapsimies aizvien biežāk.
«Klimatam mainoties, šādi procesi kļūs intensīvāki. Katastrofāli tas nebūs, bet ar to jārēķinās, atjaunojot takas.»
Klimata izmaiņu rezultātā mūsu platuma grādos ziemas kļūt siltākas, vasaras vēsākas un nokrišņu kopumā ir vairāk.
/nginx/o/2018/07/05/8136244t1h187f.jpg)
Noslīdējumu un izskalojumu veidošanās dabā ir normāls process, un ik gadu stāvajās Gaujas senlejas nogāzēs un sānu gravās notiek pārmaiņas zemes virskārtā. «Senlejas stāvā mala veidojās Ledus laikmetā pirms 12 tūkstošiem gadu.
Kopš tā laika noslīdēšanas procesi turpinājušies.
Pirms septiņiem, astoņiem tūkstošiem gadu laiks bija vēl siltāks, nokrišņiem bagātāks nekā tagad.» Saskaņā ar sinoptiķu apkopotajiem datiem pēdējie mēneši Latvijā bijuši slapjākie meteoroloģisko novērojumu vēsturē un ilgais lietus ietekmējis dabas procesus arī Gaujas Nacionālajā parkā.
Lielākais jaunāko laiku noslīdenis bija nogruvums Turaidas pilskalnā 2002. gada februārī, kas nopietni apdraudēja 13. gadsimtā celto Turaidas pili. Patlaban šajā vietā izvietoti norobežojumi un, tiklīdz laika apstākļi to ļaus, plānots novākt kokus un zemi no takas. Teritorijas sakopšanu pilnā apmērā varēs paveikt tikai pavasarī, piemērotākos klimatiskajos apstākļos.
Dainis Ozols piemetina:
«Šis ir tik atraktīvs eksponāts, ka gribas aicināt skolēnus: metiet mācības pie malas, īrējiet autobusu un brauciet skatīties!»
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)