Naudiņš norāda uz politiskā atbalsta nepieciešamību depozīta sistēmas ieviešanai

Viņš skaidroja, ka pēc attiecīgo likumprojektu iesniegšanas parlamentā Saeimas Prezidijam būs jālemj, kurai komisijai uzticēt to vērtēšanu. Piemēram, par Dabas resursu nodokli atbildīgā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, savukārt kā līdzatbildīgā varētu būt Tautsaimniecības komisija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) jāsagatavo juridiski pareizi noformulēti likumprojekti, pret kuriem Saeimas Juridiskajam birojam nebūtu konceptuāli iebildumi, sacīja politiķis. Ja tas būs izdarīts, tad viņš cerīgi raugās uz to, ka Tautsaimniecības komisija darbu pie likumprojektiem varētu pabeigt nospraustajā termiņā vai pat dažus mēnešus iepriekš, skaidroja Naudiņš. Viņš norādīja, ka, ja būs politiskais atbalsts, komisija varētu arī būt gatava pati lemt par šādu normatīvo aktu projektu tālāku virzīšanu Saeimā.

Deputāta rīcībā neesot informācijas, kāds ir koalīcijas partneru viedoklis par šo iniciatīvu. «Vienotības» un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka savu pozīciju paudīs pēc sīkākas iepazīšanās ar depozīta sistēmas piedāvājumu.

Naudiņš atgādināja, ka 2014.gadā kā VARAM ministrs bija sagatavojis piedāvājumu par depozīta sistēmas ieviešanu, taču tas neguva parlamenta atbalstu. Komisijas vadītājs uzsvēra, ka arī tagad ar «abām rokām» ir par šīs iniciatīvas īstenošanu. Viņš vērsa uzmanību, ka pēc šāda soļa vidē tiks izmesti daudz mazāk atkritumu, kā arī šī sistēma mācīs gan bērnus, gan pieaugušos rūpīgāk attiekties pret vidi un šķirot atkritumus.

Taujāts par uzņēmēju minētajām izmaksām, politiķis norādīja, ka visām ar vides aizsardzību saistītām lietām ir kādas izmaksas, piemēram, nauda ir jānovirza uzņēmējdarbības radīto notekūdeņu attīrīšanai vai gaisa filtru iegādei. Naudiņš norādīja, ka saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju depozīta sistēmas ieviešanai ir atbalsts arī sabiedrībā.

Vaicāts par to, vai depozīta sistēmas ieviešana no 2020.gada ir reāla, komisijas priekšsēdētājs pauda, ka, ja VARAM pārstāvji ir veikuši precīzus aprēķinus, tajā skaitā izvērtējot uzņēmējiem nepieciešamo laiku, tad «acīmredzot tas ir iespējams». Politiķis piebilda, ka žurnālisti arī komisijas sēdēs varēs sekot līdzi likumprojektu virzībai.

Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) iepriekš pauda, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt desmit centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas.

Ministrs norādīja, ka ir iesniedzis Saeimai informatīvo ziņojumu par sistēmas ieviešanu. Līdz 2018.gada jūlijam viņš apņēmies panākt, ka Saeimai pieņem nepieciešamos grozījumus Iepakojuma, Dabas resursu nodokļa un Pievienotās vērtības nodokļa likumos.

Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure aģentūrai LETA pauda viedokli, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas termiņš, paredzot sākt tās darbību 2020.gada 1.janvārī, nav reāls. «Termiņš nav reāls, jo visu likumdošanas aktu sakārtošana aizņem vismaz gadu. Tikai pēc tam operators var rīkoties, bet, iekams lēmums nav līdz galam pieņemts, to nav iespējams darīt,» teica Šure, piebilstot, ka, lai izveidotu operatoru, uzbūvētu jaunu šķirojamo centru, ievestu saspiežamās līnijas un pieņemamos automātus, gads ir pārāk īss termiņš.