Politologs: Premjera runa pierādīja, ka valdība iesāktās reformas turpinās arī šogad

Pēc viņa domām, premjers savā runā bija izvēlējies veidot gan savu, gan partijas, gan arī valdības kopējo tēlu, pamatoti uzskaitot jau paveikto un darbus, kas vēl darāmi šogad. «Viņam bija svarīgi neļaut kritikai rotēt vienīgi ap nodokļu reformu - ka parastie iedzīvotāji nebūšot ieguvēji no tās,» norādīja Skudra.

Skudra atzina, ka iedzīvotāji, kuri, iespējams, gaidīja emocionālāku premjera runu, varētu būt vīlušies, bet, ņemot vērā vēlēšanu gadu, viņa runas struktūra jau bija paredzama.

Tāpat pozitīvi Kučinska runu vērtē politologs Filips Rajevskis. Pēc viņa domām, valdība iepriekšējā gadā ir paveikusi tik daudz, ka izdarīto darbu uzskaitīšana ir atbilstoša jaunā gada sākumam. «Galvenais, ka runā bija prioritātes. Neiztrūka arī emocionālais aspekts, jo [Kučinskis] pieminēja arī medicīnas personālu un izglītības reformu. Tas bija solījums, ka šogad premjers būs tik pat aktīvs, kā līdz šim,» uzskata Rajevskis.

Tāpat politologs norādīja, ka premjera līdz šim paveiktais ir realizēts pateicoties viņa paša un valdības partneru iniciatīvai. «Salīdzinot, piemēram, ar Laimdotas Straujumas (V) valdību, šī valdība ir ļoti aktīva, jo tik daudz izmaiņas un vajadzīgas lietas vēl nav darītas tik īsā laikā, kā arī bez ārēja spiediena. Valda Dombrovska (V) laikā bija bankrots - ārējs spiediens. Tāpēc, par Kučinska apņemšanos - cepuri nost,» pauda Rajevskis.

Gan Skudra, gan arī Rajevskis uzskata, ka Vējonis ar emocionālāku uzrunu mēģināja sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju - visus Latvijas iedzīvotājus. Rajevskis norādīja, ka prezidentu, iespējams, satrauc jaunākie partiju reitingi, kuros piecu procentu atbalstu no iedzīvotājiem pārsniedz vien trīs politiskie spēki.

«Es Vējoņa runā sadzirdēju to, ka partiju reitingi ir satraucoši. Tik mazs atbalsts politiķiem nozīmētu, ka lielākā daļa sabiedrības vispār netiek pārstāvēta Saeimā, kas var novest pie lielas iedzīvotāju vilšanās,» teica politologs, norādot, ka tikai trīs sarakstu pārstāvju ievēlēšana parlamentā varētu izraisīt arī atkārtotas ārkārtas vēlēšanas.