Gads Ziemeļkorejā: pusbrāļa slepkavība, Trampa faktors un raķešu «muskuļi»

Vadoņa pusbrāļa nogalināšana

Par vienu no galvenajiem šā gada notikumiem noslēgtajā valstī uzskatāma Ziemeļkorejas diktatora Kima Čenuna pusbrāļa, 45 gadus vecā Kima Čennama slepkavība 13. februārī Kualalumpuras lidostā Malaizijā.

Kims Čennams tika nogalināts ar nervus paralizējošo indi VX, un tas, kā uzskata vairāki eksperti, bija atentāts, kas sekoja vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem nogalināt vadoņa pusbrāli. Dienvidkorejā uzskata, ka Kima Čennama slepkavību izplānojuši viņa pusbrāļa režīma drošības dienesti.

Par atentāta īstenošanu aizdomās tiek turēti seši cilvēki, tostarp četri ziemeļkorejieši. Neilgi pēc atentāta Malaizijas policija aizturēja divas sievietes – indonēzieti un vjetnamieti. Viņas tiek uzskatītas par slepkavības veicējām, uzziežot uz diktatora pusbrāļa sejas indi.

Izmeklēšana šajā lietā turpinās. Malaizijas izmeklētāji uzskata, ka indi abām sievietēm iedeva ziemeļkorejieši, ar kuriem sievietes tikušās lidostā neilgi pirms atentāta.

Kims Čennams mira aptuveni 20 minūtes pēc uzbrukuma ceļā uz slimnīcu.

Kā iepriekš vēstīja LETA, Kims Čennams kādu laiku tika uzskatīts par tēva Kima Čenira potenciālo amata mantinieku, tomēr pēc skandāla, kas izraisījās, Kimam Čennamam 2001. gadā mēģinot ar viltotiem dokumentiem ieceļot Japānā, lai tur apmeklētu Disnejlendu, viņš tēva labvēlību zaudēja. Kopš tā laika viņš dzīvojis ārpus valsts, galvenokārt Ķīnai piederošajā Makao.

Kims Čennams bija pazīstams kā reformu aizstāvis. Reiz kādam Japānas laikrakstam viņš sacīja, ka neatbalsta varas mantošanu pa dinastijas līniju.

Kima lieta ir pirmais tik prominenta ziemeļkorejieša nāves gadījums kopš 2013. gada decembra, kad Ziemeļkorejā ar nāvi tika sodīts Kima Čenuna tēvocis Čans Sonthēks.

Īsti skaidrs nav skaidrs Čana Sonthēka sievas – Kima Čenuna tantes un Ziemeļkorejas «mūžīgā vadoņa» Kima Irsena meitas - Kimas Kjonhi liktenis. Tiek uzskatīts, ka nogalināta arī viņa.

Šīs slepkavības apliecina, ka Ziemeļkorejas režīms joprojām ir asiņains un bīstams, iespējams, ka Kima Čenuna vadībā tas kļuvis vēl bīstamāks. Tas savukārt atstāj negatīvu iespaidu uz potenciālajiem investoriem, sadarbības partneriem, starptautisko sabiedrību un valstīm, kuras bijušas pret «stingru politiku» Ziemeļkorejas jautājumā.

Tajā pašā laikā šīs slepkavības sūta skaidru signālu Ziemeļkorejas elitei, ka no vadoņa iespējamajām dusmām nav pasargāts neviens, pat ne viņa ģimenes locekļi.

Kā mēdz teikt Phenjanas iedzīvotāji: «Netuvojies Saulei, tā tevi apdedzinās.»

Trampa faktors

2017. gads pasaulē lielā mērā uzskatāms par pagājušajā gadā ievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa gadu. Kopš kļūšanas par prezidentu Tramps ir izrādījis ievērojamu interesi arī par Ziemeļkorejas jautājumu.

Trampa izteikumi par Ziemeļkoreju šogad bijuši visai ekscentriski un visai pretrunīgi. Viņš ir izteicies, ka jauni Ziemeļkorejas draudi «tiks sagaidīti ar uguni un dusmām, kādas pasaule nav pieredzējusi». Tāpat Tramps arī paudis viedokli, ka viņš būtu pagodināts tikties ar Kimu Čenunu.

Pašreizējā Trampa administrācijas politika attiecībā uz Ziemeļkoreju tiek dēvēta par «maksimālo spiedienu», kas nozīmē ekonomisko sankciju pastiprināšanu, bet atturēšanos no militāriem «risinājumiem». Tiesa gan, izskatās, ka militāras pieejas iespējamība vismaz kādu laiku šogad ir bijusi Baltā nama amatpersonu prātos.

Lai kāda arī būtu ASV nostāja Ziemeļkorejas jautājumā, Trampa administrācijai nav sekmējies tās centienos apturēt vai vismaz palēnināt Ziemeļkorejas raķešu un kodolprogrammu īstenošanu.

Kima Čenuna ceļš

Kima Čenuna politika pārāk nemainās. Kopš lauksaimniecības un rūpniecības nozaru decentralizācijas pirms dažiem gadiem jaunas Ziemeļkorejas ekonomikas reformas Kima Čenuna režīms nav īstenojis. Arī minētie decentralizācijas pasākumi vairāk uzskatāmi nevis par reālām reformām, bet gan vairāk par tiešu turpinājumu Kima Čenuna vectēva – Kima Irsena – iedibinātajiem «kolektīvisma gara» stiprināšanas pasākumiem.

Politiski Kima Čenuna režīms ir daudz represīvāks par to kāds bija viņa tēva Kima Čenira režīms. Pašreizējā Ziemeļkorejas vara vēršas arī pret cilvēkiem, kuri skatās Dienvidkorejas televīzijas seriālus, lieto Ķīnas mobilos tālruņus, kontaktējas ar cilvēkiem no «ārpasaules» vai pieļauj citus tamlīdzīgus «pārkāpumus».

Savukārt stratēģiskās politikas ziņā Ziemeļkorejas galvenais mērķis ir ieroču programmas pilnveide. Kamēr Ziemeļkorejā valdīs Kimu dinastija, nav sagaidāms, ka šis mērķis varētu mainīties.

Šīs programmas galīgais mērķis ir izgatavot ballistisko raķeti, kas Ziemeļkorejas kodolgalviņas spētu nogādāt jebkurā vietā ASV.

2017. gada decembrī Kims Čenuns solījās Ziemeļkoreju padarīt par «pasaules spēcīgāko kodolvaru».

Kā vēstīja LETA, Kims paziņoja, ka Ziemeļkoreja «uzvaroši virzīsies uz priekšu un veiks lēcienu kā spēcīgākā kodolvara un militārā vara pasaulē».

Ziemeļkoreja novembra beigās izmēģināja starpkontinentālu ballistisko raķeti, kuras darbības rādiuss, kā atzina ASV Aizsardzības ministrija, esot lielāks nekā iepriekš izmēģinātajām. Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA vēstīja, ka Ziemeļkoreja ar šo raķeti sasniegusi savu mērķi kļūt par kodolvalsti un jaunā raķete spēj sasniegt Savienoto Valstu kontinentālo daļu.

ASV aizsardzības ministrija gan apšaubīja, ka Ziemeļkorejas pašreizējās starpkontinentālās ballistiskās raķetes ir spējīgas trāpīt ASV kontinentālajai daļai.

Novembrī veiktais raķetes izmēģinājums bija 16. raķetes izmēģinājums, ko Ziemeļkoreja veica šogad.

Savukārt 3. septembrī Ziemeļkoreja veica tās vēsturē sesto un līdz šim spēcīgāko kodolizmēģinājumu, apgalvojot, ka otro reizi tā veikusi ūdeņraža bumbas izmēģinājumu. Ūdeņraža bumbas ir visjaudīgākās kodolbumbas. Lielāko daļu pasaules kodolarsenāla veido tieši ūdeņraža bumbas.

Šis kodolizmēģinājums izraisīja asu starptautiskās sabiedrības, kā arī Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (IAEA), Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas (CTBTO) reakciju.

Par šo kodolizmēģinājumu Ziemeļkoreju asi kritizēja arī tradicionāli tai labvēlīgās valstīs Ķīna un Krievija.

Reaģējot uz 29. novembra ballistiskās raķetes izmēģinājumu, ANO Drošības padome decembrī noteica Ziemeļkorejai jaunas sankcijas, kas ietver Ziemeļkorejas naftas importa krasu samazināšanu, visu ārvalstīs strādājošo ziemeļkorejiešu atgriešanos dzimtenē 24 mēnešu laikā un represijas pret kuģiem, kas ievestu šajā valstī vai izvestu no tās tādas aizliegtas preces kā ogles un naftu, vēstīja LETA.

Sankciju kontekstā Ziemeļkoreja nav mainījusi un acīmredzot arī neplāno mainīt savu politiku attiecībā uz ārvalstu investīciju piesaistīšanu. Saskaņā ar Phenjanas uzskatu investīcijas Ziemeļkorejā ir investoru privilēģija, nevis Phenjanas nepieciešamība. Realitātē tas nozīmē, ka investoriem ir jābūt gataviem tam, ka viņu īpašumi Ziemeļkorejā tiek nacionalizēti, bet viņi paši padzīti no valsts.

Un galu galā turpina pasliktināties Ziemeļkorejas attiecības Ķīnu, kas ir galvenā tās sadarbības partnere. Ziemeļkoreja pat gāja tik tālu, ka apsūdzēja Ķīnu un Krieviju, kas arī ir nozīmīga tās sadarbības partnere, reģionālās drošības mazināšanā, piekāpjoties ASV spiediena priekšā.

Lai arī draudzība ar Maskavu Phenjanai nav tik būtiska, labu attiecību saglabāšana ar Pekinu ir izšķiroši svarīga, jo Ziemeļkorejas izolācija no Ķīnas, kas ir galvenā tās tirdzniecības partnere, var nozīmēt neizbēgamu Ziemeļkorejas ekonomikas sabrukumu.

Ņemot to vērā, ir jocīgi, ka Phenjana nevis dara visu iespējamo, lai attiecības ar Ķīnu uzlabotu, bet tieši otrādi – rīkojas tā, lai attiecības vēl vairāk pasliktinātos.

Nākotnes perspektīvas

Viens no Ziemeļkorejas raķešu programmas pēdējiem soļiem varētu būt tās raķetes pārlidošana pār ASV teritoriju, tādējādi uzskatāmi izrādot tās «raķešu muskuļus». Tas arī būtu spēcīgs signāls visai pasaulei, ka tagad ir vēl viena valsts, kura neietilpst ANO Drošības padomē, kuras ballistiskās raķetes var izdarīt militāru triecienu ASV.

Šāda Ziemeļkorejas «muskuļu» izrādīšana, ņemot vērā pašreizējā ASV prezidenta temperamentu, varētu beigties ar ASV atbildes reakciju, kam savukārt var būt neprognozējamas sekas.

Pat ja ASV un Ziemeļkorejas starpā neizceļas militāra sadursme, starp abām valstīm varētu sākties aukstais karš.

Tomēr Ziemeļkoreja ir krietni nabadzīgāka par Padomju Savienību, kas arī ir bijusi aukstā kara apstākļos ar ASV, tāpēc ir diezgan ticami, ka šim aukstajam karam būs tāds pats iznākums kā iepriekšējam, kas šajā gadījumā nozīmētu Ziemeļkorejas pilnīgu sabrukumu.