VNĪ šogad prognozē peļņu trīs līdz četru miljonu eiro apmērā

Taujāts, kā līdzšinējā uzņēmuma darbība varētu ietekmēt VNĪ finanšu rādītājus nākamajā gadā, Neimanis norādīja, ka 2018.gadā ir plānotas lielas izmaiņas uzņēmumā, līdz ar to tas varētu būt ne tik labs kā 2017.gads. «Mēs plānojam lielas izmaiņas uzņēmumā. (..) Tas būs investīciju gads, jo, lai būtu atdeve, ir jāinvestē. Un mēs redzam, ka nākamgad ir jāinvestē infrastruktūrā, ir jāinvestē darbiniekos,» uzsvēra VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumam nākamgad ļoti būtiski būs cilvēkresursi, jo viena no uzņēmuma prioritātēm, ir nodarbināt labākos nozares speciālistus, lai VNĪ padarītu par labāko uzņēmumu tā pārstāvētajā sfērā. Lai iegūtu labākos jomas profesionāļus, uzņēmumam ir jāmaksā attiecīgs atalgojuma apmērs, sacīja Neimanis.

Vaicāts, kādi bijuši jaunās VNĪ valdes izaicinājumi sākot darbu uzņēmumā, VNĪ valdes priekšsēdētājs norādīja, ka to vidū bija uzņēmuma funkciju pārskatīšana, personāla kvalifikācijas pārskatīšana un jaunu stratēģisko mērķu noteikšana. Viņš atklāja, ka patlaban ir izstrādāta jaunā uzņēmuma darbības stratēģija, kas vēl jāsaskaņo Finanšu ministrijai, kur ir arī noteiktas uzņēmuma galvenās prioritātes. To vidū ir valsts pārvaldes nodrošināšana ar jauna tipa birojiem, valsts stratēģiskās infrastruktūras, piemēram, robežkontroles punktu attīstīšana, un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

Atbildot uz jautājumu, kādi jaunās valdes ieskatā bija iemesli tādu objektu kā Latvijas Okupācijas muzeja piebūves «Nākotnes nams» un Jaunā Rīgas teātra pagaidu telpām bijušajā Tabakas fabrikā attīstības kavēšanās iemesli, Neimanis sacīja, ka to kavēja komunikācijas trūkums starp iesaistītajām pusēm.

«Ar Okupācijas muzeju mūsu skatījumā tas vienkārši kaut kādā mērā bija VNĪ iepriekšējās komandas komunikācijas trūkums ar Kultūras ministriju, kas ir tiešais [būvprojekta] pasūtītājs, gan ar Okupācijas muzeja biedrību, kas būs lietotājs, gan ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas ir visa saskaņotājs. Tāpat tur ir ļoti daudz iesaistīti Rīgas domes tīkla turētāji. Tas viss ir jāmenedžē, un to VNĪ aktīvi menedžējot, lieta, kas karājās gaisā gadiem, ir sakārtojama ļoti īsā laikā,» uzsvēra VNĪ valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka arī Jaunā Rīgas teātra telpu izbūve bijušajā Tabakas fabrikā ievilkās komunikācijas un darba organizācijas dēļ.

Vaicāts, kādas prognozes varētu izteikt par uzņēmuma darbību un attīstību 2018.gadā, Neimanis sacīja, ka tas iezīmējas vētrains, jo VNĪ uzsāktā kampaņa «100 adreses Latvijas valsts simtgadei» būs viens no aspektiem, kas uzņēmumu disciplinēs, padarot tā darbību atklātāku un caurskatāmāku Latvijas sabiedrībai. «Viens no tiem mērķiem ir, lai sabiedrība var sekot līdzi mūsu solījumu izpildei. Mēs regulāri taisīsim ziņojumus par realizācijā esošiem būvniecības projektiem, lai visiem ir skaidrs, ko mēs darām, kur paliek valsts nauda, kur tā tiek ieguldīta un cik ātri tā tiek ieguldīta,» sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs, norādot, ka uzņēmumam par tā pārvaldībā esošajiem objektiem disciplinējošie rādītāji būs peļņas vai īpašuma vērtības pieaugums.

Kā ziņots, VNĪ kampaņā «100 adreses Latvijas valsts simtgadei» laikā no 2019.gada līdz 2023.gadam attīstāmo projektu skaitu plāno papildināt ar 21 ieceri ar potenciālo kopējo investīciju apmēru līdz 170 miljoniem eiro. Tostarp iecerēti trīs projekti ar investīciju apmēru 15 miljoni eiro bijušajos rūpniecības objektos A.Briāna ielā, Miera ielā un Lubānas ielā, Rīgā. Šobrīd kampaņā VNĪ attīsta vairāk nekā 30 projektu ar kopējo investīciju apmēru 135 miljoni eiro.

Kā liecina informācija «Firmas.lv», pērn VNĪ strādāja ar 49,98 miljonu eiro apgrozījumu un zaudējumiem 633 390 eiro apmērā.

VNĪ dibināts 1996.gadā, un tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumi 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu ar platību vairāk nekā 10 miljoni kvadrātmetru. Uzņēmumā strādā 580 darbinieku. Pērn VNĪ kopējā aktīvu vērtība bija 357,81 miljons eiro.