Vaškevičs pieprasījis Seržantam atsaukt izteikumus par viņa ārstu atzinumu

Tāpat viņš pieprasījis Seržantam publiski atvainoties.

Vaškevičs no savas puses vēstulē Seržantam paudis, ka parlamentārieša izteikums esot pilnīgi nepamatots un, ka ar šiem vārdiem deputāts esot aizskāris viņa godu un cieņu, «faktiski apsūdzot mani Austrijas medicīnisko darbinieku un tiesībsargājošo institūciju darbinieku piekukuļošanā».

Vaškevičs norāda, ka šī situācija ir izveidojusi diskomfortu attiecībās ar ārstniecības darbiniekiem, kas esot atspoguļojies viņa veselības stāvoklī. Tāpat viņš pauž, ka, nesekojot atsaukumam, būs spiests vērsties tiesā ar civilprasību par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Viņš atsaucas uz Civillikuma normu, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.

Savukārt Seržants atbildē Vaškevičam norāda, ka nav neko paziņojis apgalvojuma formā, kā arī nav minējis konkrētus datus, tāpēc šis izteikums nav vērtējams kā ziņa. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma atziņām par to, ka vārda brīvība ir ļoti svarīga ikvienai personai, reizē īpaši svarīga tā ir vēlētiem tautas priekšstāvjiem, kuru izteiksmes brīvība ir sevišķi aizsargājama, kā arī, minot citus argumentus, Seržants norāda, ka viņam nav iemesla atsaukt savu viedokli un «vēl jo vairāk publiski jums atvainoties».

Tāpat deputāts norāda, ka viņa paustais ir viedoklis, kas par Vaškeviču veidojies ilgākā periodā, «jau sākot ar laiku, kad kā žurnālists pētīju Mangaļsalas gaļas kontrabandas lietu un beidzot ar publikācijām masu medijos pēdējo gadu laikā».

Deputāts vēstulē raksta, ka 2013.gadā žurnālisti neesot varējuši atrast Vaškeviču uzrādītajā slimnīcā. «Bet sevišķi pārliecinošs bija 2017.gada (..) februāra raidījums «Nekā personīga», kurā bija kritiska un pat šokējoša tieši jums veltīta informācija, tostarp arī par jums veltītās filmas veidošanu,» norāda Seržants.

Parlamentārietis skaidro, ka raidījumā cita starpā varēja vērot, cik veikli vajadzības gadījumā Vaškevičs esot spējis piecelties no ratiņkrēsla. «Cik zinu, šajā raidījumā pausto saturu Jūs neesat apstrīdējis,» pauž politiķis.

Seržants arī atsaucas uz Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā pausto, ka viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei, jo atspoguļo personas subjektīvo vērtējumu. «Deputātam ir pienākums Latvijas sabiedrībai izteikt viedokli par valsts amatpersonām, par kuru godaprātu viņam ir radušās šaubas,» piebilst parlamentārietis.

Kā ziņots, Vaškeviča veselības stāvoklis liedz viņam apmeklēt tiesas sēdes, kā arī izslēdz jebkāda veida transportēšanu, tādējādi padarot izdošanu uz Latviju neiespējamu, aģentūrai LETA atzina Austrijas centrālās prokuratūras Ekonomisko un koruptīvo noziegumu daļas preses pārstāve Ingrīda Mašla-Klauzena.

Austrijas prokuratūras pārstāve skaidroja, ka noraidīja Latvijas prokuratūras pieprasījumu par atkārtotu Vaškeviča veselības pārbaudes veikšanu, jo jau pirmās pārbaudes rezultāti esot snieguši, ka Vaškeviča problēmas ir ļoti smagas un neārstējamas.

Tāpat vēstīts, ka TV3 raidījums «Nekā personīga» šogad februārī vēstīja, ka apgalvojumi par Vaškeviča it kā slikto veselības stāvokli varētu būt meli, jo bijušā likumsarga aizstāvībai paredzētās filmas «Neērtais Vaškevičs. Uzbrukums valstij» veidotāji redzējuši, ka viņš tēlo.

«Nekā personīga» toreiz vēstīja, ka Vaškeviča aizstāvībai tapušās filmas «melnie» materiāli rāda, ka liela daļa ekspertu runā no priekšā uzrakstītiem tekstiem un Austrijas ārsts Davids Visoki patiesībā ir Vaškeviča ģimenes draugs. Piemēram, melnajos materiālos ir kadri, kā Vaškeviča dzīvesbiedre Ināra Vilkaste palīdz Vaškevičam iekārtoties ratiņkrēslā. Vaškevičs nerunā, bet sazinās ar zīmēm, savukārt fonā dzirdama filmēšanas grupa, kas liek epizodi vairākkārt pārfilmēt, jo Vaškevičs kustas pārāk ātri un pārāk patstāvīgi. Kādā epizodē Vaškevičs brīvi pieceļas no ratiņkrēsla, lai aizvērtu durvis, lai arī iepriekš viņam it kā bijusi palīdzība, lai iesēstos krēslā.