Lembergs noliedz, ka būtu ietekmējis Ulmaņa pārvēlēšanu prezidenta amatā un iegādājies «Dienu»

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Edijs Pālens/LETA

Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») noliedz, ka savulaik būtu ietekmējis Gunta Ulmaņa atkārtoto ievēlēšanu prezidenta amatā.

(Pievienota 9.-14.rindkopa.)

Šodien «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisija uzklausīja Ventspils mēru Aivaru Lembergu, pret kuru tiesībsargājošās iestādes izbeidza kriminālprocesu šajā lietā.

Žurnāls «Ir» šogad publicēja viesnīcā «Rīdzene» noklausītās sarunas, un vienā no sarunām Lembergs toreizējam politiķim Aināram Šleseram esot teicis: «Viņam (Ulmanim) bija aptuveni kādas 40 balsis. Un Andris man toreiz - tas bija īsi pirms mūsu lielā kara - Andris saka, klausies, velns, davaj to Ulmani! Man nah*j to Ulmani vajag, bet viņam vajag, un mēs salikām, ko mēs tur varam - no opozīcijas, un «ceļā» jau arī nebija atbalsts. Un kopā mēs savācām man liekas 13 balsis. Iznāca, ka man bija kādas astoņas un Andrim bija piecas. Nē, mēs pat vairāk savācām - 15, man bija deviņas, Andrim sešas. Bļ*ģ, un viņš dabūja 57 [patiesībā 53] balsis, tas Ulmanis! Saproti, viss baigi skaisti… Bet mēs tad zinām, ka mēs likām! Un tur bija zināms budžetiņš - ne jau par skaistām acīm. Ulmanim vajadzētu Andrim, bļ*ģ, visu laiku roku bučot, bļ*ģ… Labi, viņš par manu lomu vispār nezina, jo Andris visu laiku ar viņu kontaktējās.»

Šodien parlamentārās izmeklēšanas komisijā Lembergs paziņoja, ka jebkura prezidenta ievēlēšana ir politisks lēmums, ko pieņem Saeimas vairākums. «Nepašaubāmi, beidzās Ulmanim pirmais termiņš, «Latvijas ceļam» bija svārstīgs viedoklis, par «zemniekiem» jautājumu nebija,» norādīja Lembergs un piebilda, ka toreizējais politiķis Andris Šķēle šī jautājuma sakarā veicis plašas konsultācijas un «bija runa par sadarbības turpināšanu».

«Ne es balsoju par Ulmani, ne varēju balsot. Ja tur pazibēja tajā «Ir» blefā par budžetiņu... Kā es nopirktu 51 balsi? Ar maisu staigāju?» retoriski piebilda Lembergs.

Lembergs arī komisijā paziņoja, ka «oligarhu» krimināllieta esot bijis politisks šovs, turklāt lieta sākta īsi pēc tam, kad Andris Bērziņš izteicis priekšlikumu par kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu. «Šova» organizēšana esot bijusi uzticēta toreizējai KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei un Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam Jurim Jurašam.

Lembergs skrupulozi analizēja un uzskaitīja daudzus KNAB un tiesas pieņemtos lēmumus par kratīšanām dažādos objektos. Šajos lēmumos Lembergs saskata pretrunas un nelikumības.

Vaicāts, vai viņam bijusi saistība ar AS «Diena» un laikrakstu «Diena», Lembergs atbildēja, ka viņam neesot bijis gods iegādāties šo laikrakstu, ko viņš būtu darījis tikai «smagu murgu» gadījumā, jo kādreizējais AS «Diena» valdes priekšsēdētājs [tagad ekonomikas ministrs un «Vienotības» priekšsēdētājs] Arvils Ašeradens un ilggadējā laikraksta «Diena» galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte koncernu noveduši līdz bankrotam, bet viņš nemēdzot «dedzināt naudu dedzināšanas pēc». «Ja nopirktu «Dienu», tad tas nozīmētu to likvidēt. Es to neņemtu pat par velti, ja nu vienīgi man piemaksātu piecus miljonus,» piebilda Lembergs.

Savukārt vaicāts, vai viņš centās ietekmēt laikraksta publikāciju saturu, Lembergs atbildēja, ka bieži izteicis kritisku viedokli par laikrakstu. Savulaik laikraksts esot veicis «totālu melu kampaņu», lai diskreditētu viņu kā politiķi, tāpēc Ventspils mērs laikrakstam rakstījis sūdzības un dažreiz laikraksts Lemberga viedokli publicējis. «Tāda bija mana ietekme,» apgalvoja Lembergs.

Viens no žurnālā «Ir» publicētajiem sarunu fragmentiem liecina, ka Lembergam satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) padomnieks un Rīgas brīvostas valdes pārstāvis Artis Stucka piegādājis ministrijas dokumentus par aviokompāniju «Air Baltic».

Lūgts komentēt, vai Stucka viņam piegādājis Satiksmes ministrijas dokumentus, Lembergs nenoliedza, ka Stucku pazīst, taču viņš nesaprotot par kādiem dokumentiem ir runa. Viņš norādīja, ka ir Latvijas tranzīta biznesa asociācijas prezidents un tā regulāri saņemot dokumentus, turklāt Stucka kā ministra padomnieks regulāri piedalās asociācijas sapulcēs.

Kopumā Lembergs nevēlējās komentēt detalizētākas žurnālā «Ir» publicētās sarunas, izsakoties, ka viņš šo «lumpeņžurnālu un melu lapeli nelasot», tāpēc negribot komentēt «viņu atraugas». Tā arī bija viņa atbilde uz jautājumu par to, vai viņam savulaik bijusi privāta interese Rīgas brīvostā.

Viņš gan piebilda, ka Rīgas brīvosta ir publiska pārvaldes struktūra, kuras valdē darbojas pašvaldības pārstāvji un Ministru kabineta iecelti pārstāvji. Rīgas brīvostas pārvalde ir Lemberga vadītās asociācijas biedrs un asociācija ar brīvostu sadarbojoties.

Ventspils mērs arī vērsa klātesošo uzmanību, ka bijušais politiķis Andris Šķēle nemaz nav pratināts «oligarhu lietā», tāpēc Šķēle visā lietas «epopejā pielikts klāt, lai iznāktu trijnieks - Lembergs, Šlesers un Šķēle». «Vajadzīgs trijnieks. Vot tā ir mafija! Tāpēc Šķēle ir pielikts. Ja būtu viens pats Šlesers, tad ar būtu nekā,» teica Lembergs.

Lembergs ir pārliecināts, ka pret viņu joprojām tiekot veikta totāla noklausīšanās. «Telefons, mājās, darbā, makšķerēšanā,» paziņoja Lembergs.

Kā ziņots, viesnīcas «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā «oligarhu lietā», kas tika ierosināta 2011.gadā.

KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos - Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» (UVK) telpās un citos uzņēmumos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā «Ir» tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas «oligarhu lietā».

KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto «oligarhu lietu». Pārbaudes rezultāti netiek publiski izpausti, taču tie ir nodoti vērtēšanai Drošības policijā, kas komentārus pagaidām nesniedz.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu