Austrijas jaunā valdība dod zvērestu; ielās notiek protesti

Lai protestētu pret FPÖ nonākšanu valdībā, pirmdien uz demonstrāciju sapulcējās vairāk nekā 2000 cilvēku. Par drošību gādāja aptuveni 1500 policisti, kuri neļāva protestētājiem piekļūt Hofburgas pilij, kurā tika doti zvēresti.

FPÖ priekšvēlēšanu kampaņā solīja apturēt nelegālo imigrāciju, samazināt nodokļus un pretoties Eiropas Savienības (ES) centralizācijai. Štrahe izteicies, ka islāmam nav vietas Eiropā, un pagājušajā gadā nodēvēja Vācijas kancleri Angelu Merkeli par «visbīstamāko sievieti Eiropā» par viņas atvērto durvju politiku migrācijas jautājumā.

Svētdien Štrahe sociālajā tīklā «Facebook», kur viņam ir 750 000 sekotāju, paziņoja, ka jaunā valdība samazinās sociālos pabalstus patvēruma meklētājiem.

«Vairs nebūs tā, ka migranti, kas šeit nav strādājuši nevienu pašu dienu un neko nav iemaksājuši sociālajā sistēmā, saņems tūkstošiem eiro pabalstos,» paziņoja Štrahe.

Iekšlietu ministra amatu jaunajā valdībā ieņems FPÖ ģenerālsekretārs Herberts Kikls, kurš savulaik rakstīja runas Štrahes priekštecim Jergam Haideram, kura iekļūšana valdībā 2000.gadā saņēma plašu kritiku Eiropas mērogā, kas šoreiz nav novērojama.

2000.gadā, lai protestētu, ielās izgāja simtiem tūkstoši cilvēku.

FPÖ šajā valdībā tikusi arī pie aizsardzības un ārlietu ministru portfeļiem.

Savukārt finanšu, ekonomikas un tieslietu ministru amatus citu starpā ieguvusi ÖVP. Arī ES jautājumus turpinās risināt ÖVP.

Austrijā 15.oktobrī notikušajās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās ÖVP saņēma 31,5% balsu, līdzšinējie konservatīvo partneri valdībā sociāldemokrāti ieguva 26,9% vēlētāju atbalstu, bet FPÖ atbalstīja 26% austriešu.

«Katras vēlēšanas demonstrē kādu Eiropas Savienības noraidīšanas veidu,» komentējot Austrijas vēlēšanu rezultātus, sacīja Francijas Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna.

Lepēna šogad kandidēja uz Francijas prezidenta amatu, Nīderlandes galēji labējā Brīvības partija (PVV) šogad kļuva par otru lielāko valstī un Vācijas labējā partija «Alternatīva Vācijai» (AfD) iekļuva Bundestāgā.

Taču tikai FPÖ izdevies iegūt reālu varu.

Tomēr gan Kurcs, gan Štrahe sestdien solīja, ka Austrija arī turpmāk stingri atbalstīs ES, un plāni padarīt demokrātiju tiešāku, līdzīgi kā Šveicē, neiekļaus iespēju sarīkot referendumu par dalību ES.

Bet Kurcs sacīja, ka Austrijas ES prezidentūras laikā 2018.gada otrajā pusē Vīne mēģinās pārliecināt Briseli atlaist grožus jomās, kurās, pēc Austrijas domām, teikšana būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā.

Kurcs sacīja, ka vēlas redzēt ES, kas būtu «stipra lielos jautājumos un atkāptos mazos jautājumos».

Viņš arī teica, ka Austrija nemainīs savu nostāju jautājumā par Krievijai piemērotajām sankcijām Krimas okupācijas dēļ, lai gan FPÖ, līdzīgi kā citas galēji labējās partijas, vēlas sankciju atcelšanu.

Saskaņā ar kopīgo programmu Austrija «aktīvi strādās» pie sankciju atvieglošanas saskaņā ar pārējo ES.

Jaunās valdības programma paredz, ka Austrija arī meklēs atbalstu, lai pilnībā nobloķētu Turcijas centienus pievienoties ES.