«Par!» un «Progresīvie» aicinās Valsts prezidentu neizsludināt veselības aprūpes finansēšanas likumu

Partijā norādīja, ka likuma izsludināšanas gadījumā, iespējams, tiks gatavota konstitucionālā sūdzība Satversmes tiesā.

Politiskās partijas norāda uz reformas radītiem riskiem sabiedrības veselībai un nevienlīdzības nostiprināšanu Latvijā. Abu partiju vērtējumā reforma ierobežos veselības aprūpes pieejamību jau tā apdraudētākajām sabiedrības grupām. Attiecīgi reforma radīs jaunus vidēja un ilgtermiņa riskus sabiedrības veselībai, skaidroja «Progresīvie», norādot, ka reforma arī nostiprinās nevienlīdzību Latvijā, kas dažādu autoritatīvu starptautisku ekspertu vērtējumā jau šobrīd ir lielākais šķērslis valsts tālākai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.

«Progresīvo» ģenerālsekretārs Roberts Putnis uzsvēra, ka valdības virzītā reforma nav uzskatāma par efektīvu vispārēju veselības apdrošināšanu, lai gan tai tiek piedēvēts apdrošināšanas nosaukums. «Šobrīd valdība nostiprina nevienlīdzību Latvijā gan veselības, gan nodokļu politikā. Par «apdrošināšanu» faktiski ir nosaukts jauns nodokļu piedziņas instruments, jo veselības aprūpes pieejamība nevis tiek veidota kā papildinošs finansēšanas mehānisms, bet arvien tiek piesaistīta nodokļu nomaksai,» teica Putnis.

Partijas ģenerālsekretārs vērsa uzmanību, ka valdība nostiprina nevienlīdzību tādējādi, ka piedzen naudu no dažādām riska grupām, bet pilnībā ignorē negodīgo nodokļu nemaksātāju grupu. Kliedzošs piemērs, pēc viņa domām, tam ir 200 000 minimālās algas saņēmēju, kas pārējo algas daļu saņem aploksnēs. «Šie darba devēji un ņēmēji varēs turpināt krāpties, kamēr lielas sociālā riska grupas paliks bez pieejas veselības aprūpei,» atzīmēja Putnis.

Savukārt «Par!» vadītājs Daniels Pavļuts aicina Valsts prezidentu ieklausīties «daudzajos veselības aprūpes un cilvēktiesību lietpratēju viedokļos, kas norādījuši uz daudziem riskiem un pretrunām ar jauno likuma redakciju». «Lielākais apdraudējums ir, ka apjomīgs cilvēku skaits Latvijā var tikt izslēgti no regulārās veselības aprūpes, un daudziem no viņiem nebūs reālu iespēju «pašapdrošināties» līdzekļu trūkuma dēļ,» vēstulē Vējonim norāda Pavļuts.

Vienlaikus «Par!» atbalsta likuma pirmajos pantos ietverto apņemšanos paaugstināt veselības aprūpes sabiedriskā finansējuma līmeni, novirzot veselības aprūpei daļu no valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumiem un nodrošināt veselības aprūpes valsts finansējumu jau 2020.gadā vismaz 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

«Taču šīs apņemšanās nekādi neattaisno riskus, kurus jaunais likums rada sabiedrības trūcīgākajai, neaizsargātākajai daļai, kā arī veselības aprūpes sistēmu veido par nodokļu iekasēšanas instrumentu,» vēstulē Valsts prezidentam uzsver Pavļuts.

Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

Likumprojektu atbalstīja 70 parlamentārieši, bet 16 deputāti balsoja pret.

Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.

Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē slimības ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkulozi, kā arī šo slimību ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.