Sieviešu tiesību aizstāvji gatavi atkārtoti protestēt pret aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas

Viņa uzsvēra, ka sieviešu tiesību aizstāvji noteikti protestēs, kad Saeima attiecīgos grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā skatīs trešajā lasījumā. «Tā ir absurda situācija, ka daži deputātu kungi, neņemot vērā plašās diskusijas sabiedrībā, atkārtotus protestus pie Saeimas, pēc kuriem sekoja pašas Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas (LM) aicinājumus šo grozījumu tomēr izslēgt, izlemj sieviešu vietā, vai viņām ļauts ziedot olšūnas, tādā veidā liedzot iespēju tām sievietēm, kuras ilgojas būt par mātēm, tikt pie bērna tepat Latvijā. Viņi apšauba un noniecina nedzemdējušas sievietes spēju just empātiju,» pauda Kaktiņa.

Viņa norādīja, ka nedzemdējusi sieviete var būt arī 30 gadu vecumā, bet olšūnas ziedot sieviete var izlemt daudz agrāk, gluži tāpat kā balsot vai nē par šiem deputātiem, kuri liedz pieaugušām sievietēm šādu izvēles iespēju.

Vienlaikus Kaktiņa uzsvēra, ka tiks domāts par vēstulēm deputātiem un atkārtotu sabiedrības informēšanu, kāda notika visu 2016.gada pirmo pusgadu. «Noteikti arī esam gatavi atklātām diskusijām ar pretēja viedokļa pārstāvjiem,» viņa teica.

Sieviešu tiesību aizstāvji ir gatavi arī lūgt Valsts prezidentu šādus grozījumus neizsludināt. Tāpat nepieciešamības gadījumā tikšot apsvērta iespēja vērsties Satversmes tiesā.

Pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē dzirdētā Kaktiņai šķiet, ka deputāti, kas balsoja par aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot savas olšūnas, nesaprot šī «nepārdomātā, kādreizēja veselības ministra Gunta Belēviča ierosinātā» grozījuma būtību.

Pēc viņas paustā, sēdē izskanējuši aicinājumi pasargāt 18 gadus jaunas sievietes, kuras tika nosauktas par «nenobriedušām, kas neorientējas dzīvē», bet patiesībā nevienā brīdī deputāti neesot atsaukušies uz konkrētiem medicīniskiem pētījumiem, kas pierādītu procedūras kaitīgumu tieši nedzemdējušām sievietēm.

Kaktiņa teica, ka nav atzītu medicīnisko pētījumu par procedūras kaitīgumu, tāpēc šis grozījums uzskatāms par sievietes diskriminējošu.

Vienlaikus viņa aicināja ņemt vērā, ka pilngadīgi cilvēki ik dienas pieņem lēmumus par medicīniskām manipulācijām un citiem ar savu veselību saistītiem jautājumiem, turklāt šādus lēmumus drīkst pieņemt neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai «bērnu esamības fakta».

«Deputāti saista sievietes spriestspēju ar dzemdību faktu, neaizdomājoties, ka dzemdēt sieviete var arī pirms 18 gadu vecuma vai nedzemdējusi būt vēl 35 gadu vecumā. Sievietes briedumu un atbildību par saviem lēmumiem neietekmē dzemdību fakts. Cilvēka spriestspējas vērtēšana pēc tā, vai ir radīts pēcnācējs vai nē, protams, ir absurds,» pauda Kaktiņa.

Viņa uzskata, ka deputāti nevēlas ieklausīties juristu, tostarp Saeimas Juridiskā biroja un tiesībsarga argumentos, ka ierobežot dzimumšūnu ziedošanu Latvijā, var ar citām metodēm, kas nebūtu diskriminējošas un nebūtu pretrunā ar Satversmi un starptautiskajām tiesībām.

Kā ziņots, otrdien Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti atstāja negrozītu priekšlikumu Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas nosaka aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

LM parlamentārā sekretāre Karina Ploka (V) aicināja izslēgt no panta vārdu «dzemdējušas», kas liedz nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas, tomēr tikai četri deputāti atbalstīja šo priekšlikumu, viens bija pret, savukārt pieci atturējās.

Ploka uzsvēra, ka fakts, vai sieviete ir vai nav dzemdējusi nevarētu būt par iemeslu, kāpēc viņa var vai nevar ziedot olšūnas, jo tā ir katras sievietes brīva izvēle. Turklāt Latvijā jebkāda diskriminācija ir aizliegta, piebilda Ploka.

Saeima pērn vairākas reizes izslēdza šo likumprojektu no sēdes darba kārtības, kā arī lēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Par ierosinājumu liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas bija iebildumi, tostarp pērn 16.jūnijā pret šiem ierobežojumiem pie Saeimas protestēja nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem.