Par miljonu eiro stāstīs par Latvijas šokolādi un kūkām Amerikā

Lai veicinātu lauksaimniecības nozares konkurētspēju, viena no Eiropas aģentūrām šogad atvēlēja 85,5 miljonus eiro un izsludināja konkursu. Atbalstu vairāk nekā miljona eiro apmērā ieguva arī Īrijas - Latvijas Tirdzniecības kameras iesniegtais projekts no Latvijas. Naudas saņēmējs pirms dalības konkursā gan nav pavaicājis padomu nozares uzņēmumiem – kas tieši tiem būtu vajadzīgs.

Īrijas - Latvijas Tirdzniecības kamera nolēmusi, ka tā veicinās šeit tapušās šokolādes, kūku, maizes, cepumu un citu saldumu noietu ASV un Kanādas tirgos. Dalība izstādēs, biznesa tikšanās, mājaslapa internetā un 24 tūkstoši nodrukātu bukletu. Tas ir - vidēji divi tūkstoši bukletu katrai izstādei. Tā izskatās programma, kas saņēmusi Eiropas Komisijas finansējumu.

Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ilze Krēsliņa uz jautājumu, cik lietderīgi šī nauda tiks iztērēta, atbild: «Viņa tiks iztērēta tā, kā būs plānots. Jo produkts ir mērķis. Un kāpēc arī tika rakstīts šis projekts - lai Latvijas pārtikas ražotājiem, šajā gadījumā saldumu, palielinātu eksporta iespējas uz trešajām pasaules valstīm.»

Tiesa gan, piesakoties Eiropas naudas saņemšanai, biedrība ar saldumu ražotājiem nav apspriedusi ne eksporta virzienus, ne vēlamo izstāžu apmeklējumu. To darīšot tikai tagad, kad jau projekts apstiprināts, un tajā iekļautas konkrētas valstis un izstādes, kurās piedalīties.

Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāve ar nelielu vilcināšanos nosauc vairākus saldumu ražotājus, kuri ir informēti par projektu vai varētu piedalīties tajā. Taču, piemēram, Krēsliņas piesauktais «Fazer» par šo projektu uzzināja no «de facto». Tāpat kā lielākais saldumu ražotājs «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», kas strādā ar tādiem zīmoliem kā «Laima», «Staburadze», «Selga» un citiem. Turklāt šis uzņēmums ir viens no Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras biedriem.

«Orkla Confectionery&Snacks Latvija» Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša: «Mūsu rīcībā nav informācija par projektu, un neviens no projekta īstenotājiem ar mums nav sazinājies. (..) Mēs vairāk koncentrējamies uz tiem tirgiem, kur jau esam. ASV un Kanādas tirgus ietilpst tajos tirgos, kur jau esam un īpašas aktivitātes mēs neplānojam veikt.» Uzņēmuma plānos ir izstādes Vācija, Krievijā un Emirātos, bet aktivitātes Amerikas virzienā nav plānotas.

Projekta «Informācijas un veicināšanas pasākumi ASV un Kanādas tirgū» faktiskais realizētājs biedrībai ir jāatrod iepirkuma konkursā, kas izsludināts novembra beigās. Īrijas Latvijas Tirdzniecības kamera gan miljonu vērtā piedāvājuma iesniegšanai atvēlējusi rekorda īsu laiku - tikai divas nedēļas.

Krēsliņa lielo steigu saista ar to, ka jau drīzumā esot jāslēdz līgums ar Lauku atbalsta dienestu, kas pieskata projekta īstenošanu Latvijā. Jautājumi vai diskusijas par iespējamu termiņu pārskatīšanu nav bijuši. Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka viņi no savas puses neredzēja problēmas iekļauties šajā laikā, Krēsliņa atbild: «Nē, nē, nesaskatīju viennozīmīgi. tāpēc, ka projekta realizācija ir jāuzsāk februārī. Un laiks tiešām ir ļoti maz.» Lauku atbalsta dienests gan norāda, ka līguma slēgšanai ir dots laiks līdz 18.janvārim, un tas esot tikai starpnieks starp Eiropas aģentūru, kas pieņem lēmumus un dala naudu, un naudas saņēmēju.

Šobrīd nolikumu izņēmuši seši pretendenti. Taču konkursa norise liek bažīties, vai iepirkuma uzvarētājs nav noskatīts jau iepriekš, kas nozīmē negodīgu konkurenci. Otrs variants – īsie termiņi rada risku saņemt nekvalitatīvu piedāvājumu, un Eiropas Savienībā ražoto produktu eksporta veicināšanai paredzēto naudu iztērēt bezjēdzīgi.

Raidījuma veidotāji norāda, ka pērn līdzīgā projektu konkursā trīs miljonu atbalstu eksporta veicināšanai uz Ķīnu, Irāku, Emirātiem un citām valstīm ieguva Latvijas Piensaimnieku Centrālā savienība. Tā ietvaros šogad četri uzņēmumi piedalījušies izstādē Telavivā. Tai izveidota arī reklāmfilma. Tiesa gan - projekta tāme ir visai iespaidīga - piemēram, par teju 200mt tūkstošiem eiro tiek definēta komunikācijas stratēģija, kas ir krietni vairāk nekā, piemēram, dalība visās plānotajās izstādēs.