/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/05/8152649t1h7d74.jpg)
Plāns par ANO miera spēku dislocēšanu Austrumukrainā ir nonācis strupceļā, jo ASV un Krievijai ir pretēji viedokļi par šo spēku lomu, ko abas puses parādīja piektdien Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) sanāksmē.
ASV un Krievijai ir atšķirīgi viedokļi par ANO miera spēkiem Ukrainā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krievija ir ierosinājusi nosūtīt ANO karavīrus uz Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajoniem, kur Maskavas atbalstītie separātisti vairāk nekā trīs gadus cīnās pret Ukrainas spēkiem.
Saskaņā ar šo plānu miera spēki tiktu dislocēti, lai aizsargātu neapbruņotos EDSO novērotājus, kuri jau novēro robežu starp teritorijām, kuras kontrolē nemiernieki un Kijevas spēki.
«Tas, ko viņi ierosinājuši par ANO misiju, ir nepietiekami,» sacīja ASV sarunu delegācijas vadītājs Ukrainas jautājumā Kurts Volkers.
«Tomēr mēs varam to attīstīt, lai tā kļūtu par pienācīgiem miera uzturēšanas spēkiem,» viņš piebilda.
Volkers sniedza preses konferenci reportieriem, beidzoties divu dienu sanāksmei, kurā bija tikušies EDSO galvenie diplomāti, tai skaitā ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Volkers sacīja, ka ANO spēkus vajadzētu dislocēt tikai tad, kad nemiernieki būs izbeiguši kontroli pār savu teritoriju.
Viņš piebilda, ka ANO vajadzētu novērot Ukrainas ārējo robežu, pār kuru separātisti saņem kravas no Krievijas, nevis tikai abu pušu kontaktlīniju Ukrainas iekšienē.
Lavrovs sacīja reportieriem, ka Ukrainas valdība bloķē progresu Maskavas plānam par ANO spēkiem EDSO novērotāju aizsardzībai.
«Viņi grib, lai šī ANO miera uzturēšanas misija būtu faktiska ārēja administrācija» šim konflikta reģionam, teic Lavrovs.