Trampa paziņojums par Jeruzalemi, kuru ar bažām gaidīja saprātīgā pasaules daļa

«Esmu izlēmis, ka pienācis laiks Jeruzalemi oficiāli atzīt par Izraēlas galvaspilsētu,» savā uzrunā no Baltā nama paziņoja Tramps. «Tā ir pareiza rīcība.»

Pildot vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, Tramps devis arī rīkojumu Valsts departamentam uzsākt sagatavošanās darbus ASV vēstniecības pārcelšanai no Telavivas uz Jeruzalemi.

Baltā nama saimnieks norādījis, ka viņa lēmums iezīmē «jaunu pieeju» konflikta risināšanai starp izraēliešiem un palestīniešiem.

ASV Valsts departaments nekavējoties sāks gatavot ASV vēstniecības pārcelšanu no Telavivas uz Jeruzalemi, vizītes gaitā Vācijā pēc Trampa paziņojuma sacīja ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu cildinājis Trampa lēmumu, to raksturojot kā «vēsturisku», «drosmīgu un taisnīgu lēmumu».

Netanjahu arī sacīja, ka jūdaismā, kristietībā un islāmā svarīgajā pilsētā svētvietu «status quo» netiks mainīts.

Palestīnas atbrīvošanas organizācijas ģenerālsekretārs brīdināja, ka ar šo Trampa soli tiek sagrautas cerības uz izraēliešu un palestīniešu konflikta divu valstu atrisinājumu.

«Viņš ir iznīcinājis divu valstu atrisinājumu,» pēc Trampa runas žurnālistiem sacīja Saebs Erekats, kurš ilgu laiku bijis palestīniešu vecākais sarunvedējs. Tramps «diskvalificējis savu valsti no jelkādas lomas» miera procesā.

Pēc Trampa lēmuma ASV vairs nevar veikt vidutāja lomu miera procesā, norādīja palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass.

Līdz ar Trampa lēmumu ASV interesēm reģionā tiks «atvēti elles vārti», sacīja Gazas joslā valdošās palestīniešu kustības «Hamas» amatpersona Ismails Radvans.

Viņš aicināja arābu un musulmaņu valstis «saraut ekonomiskās un politiskās saites ar ASV vēstniecībām un izraidīt amerikāņu vēstniekus».

Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis nožēlu par Trampa lēmumu, vienlaikus mudinot «par katru cenu izvairīties no vardarbības».

«Francija un Eiropa ir uzticīga divu valstu risinājumam - ar Izraēlu un Palestīnu līdzās mierā un drošībā starptautiski atzītās robežās, ar Jeruzalemi kā abu valstu galvaspilsētu,» preses konferencē Alžīrijā sacīja Makrons.

Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrema brīdināja, ka «vienpusēji soļi Jeruzalemes jautājumā apdraud mieru un stabilitāti šajā reģionā un ne tikai tur».

«Ir vitāli svarīgi aizsargāt ANO iedibināto Jeruzalemes īpašo statusu un respektēt ANO Drošības padomes rezolūcijas. Eiropas Savienības nostāja attiecībā uz Jeruzalemi kā uz galīgā statusa jautājumu un nākotnes divu valstu galvaspilsētu ir skaidra,» tviterī uzsvēra Valstrema.

Turcija Trampa lēmumu nodēvējusi par bezatbildīgu un pretlikumīgu.

Saūda Arābija izteica «dziļu nožēlu par ASV prezidenta lēmumu» un paziņoja, ka «jau ir brīdinājusi par šāda neattaisnota un bezatbildīga soļa nopietnajām sekām».

Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka noraida Trampa nostāju, jo tā grauj centienus panākt divu valstu risinājumu konfliktam starp Izraēlu un palestīniešiem.

«[Vācijas] valdība neatbalsta šo nostāju, jo Jeruzalemes statuss ir jāapspriež divu valstu risinājuma ietvaros,» sacīja Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja sacīja, ka britu valdība nepiekrīt Trampa lēmumam, kurš «neveicina» miera centienus, un ka Jeruzalemes statuss «jānosaka ar sarunās panāktu risinājumu starp izraēliešiem un palestīniešiem».

"Jeruzalemei galu galā vajadzētu būt Izraēlas un Palestīnas valstu kopīgajai galvaspilsētai," teica Meja. "Mēs uzskatām Austrumjeruzalemi par okupēto palestīniešu teritoriju daļu.

Itālijas ārlietu ministrs Andželino Alfano paziņoja, ka viņa valsts ir «satraukta» par Trampa lēmuma sekām, bet Itālijas nostāja Jeruzalemes jautājumā «ir un paliek noenkurota Eiropas un starptautiskajā vienprātībā».

«Mēs apelējam pie visu aktoru Palestīnā un reģionā atbildības jūtām, lai varētu novērst incidentus un vardarbību, kas nevienam nedod labumu,» piebilda Itālijas ārlietu ministrs.

Eiropas Savienība (ES) ir satraukta, ka Trampa lēmums atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu var radīt «sekas» miera izredzēm, paziņoja ES augstā pārstāve ārpolitikas jautājumos Federika Mogerīni.

«Abu pušu centieni ir jāapmierina, un sarunās ir jāatrod veids, kā atrisināt Jeruzalemes kā abu valstu nākotnes galvaspilsētas statusu,» teikts Mogerīni paziņojumā.

ASV visa politiskā spektra likumdevēji pozitīvi reaģējuši uz Trampa paziņojumu. Tiesa gan, daži brīdinājuši, ka šis solis var vairot spriedzi un kaitēt miera procesam.

«Jeruzaleme vienmēr ir bijusi un vienmēr būs mūžīgā, nesadalītā Izraēlas Valsts galvaspilsēta,» paziņojumā apliecināja Pārstāvju palātas spīkers Pols Raeins.

Atbalstu Trampa lēmumam paudis Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs republikānis Bobs Korkers un komitejas vadošais demokrāts Bens Kardins.

«Jeruzaleme ir ebreju dzimtenes mūžīgā galvaspilsēta,» norādīja Pārstāvju palātas demokrātu mazākuma līdere Nensija Pelosi.

«Tomēr, tā kā nav sarunu ceļā panākta noregulējuma starp Izraēlu un palestīniešiem, ASV vēstniecības pārcelšana uz Jeruzalemi var nevajadzīgi izraisīt masu protestus, vairot spriedzi un padarīt sarežģītāku ilgstoša miera panākšanu,» brīdināja Pelosi.

ASV abām lielākajām ebreju interešu lobēšanas organizācijām ir pretēji viedokļi par Trampa lēmumu.

Amerikas-Izraēlas sabiedrisko sakaru komiteja (AIPAC) pauda gandarījumu par šo lēmumu, to dēvējot par «svarīgu vēsturisku soli, par ko mēs esam pateicīgi».

Savukārt liberālā ebreju organizācija «J Street» Trampa lēmumu raksturoja kā «nelietderīgu soli, kam nav taustāmu ieguvumu, tikai nopietni riski».

Jeruzalemei jābūt starptautiski atzītai Izraēlas galvaspilsētai sarunu ceļā panākta divu valstu atrisinājuma kontekstā, kas paredzētu arī palestīniešu galvaspilsētas nodibināšanu Austrumjeruzalemē, norādīja «J Street».

Organizācija uzsvēra, ka vēstniecības pārcelšanu atbalsta vien neliela ASV ebreju daļa - aptuveni 20%.

ASV Kongress jau 1995.gadā pieņēma likumu, kas paredz vēstniecību pārcelt uz Jeruzalemi, tādējādi simboliski atbalstot Izraēlas pretenzijas padarīt to par valsts galvaspilsētu.

Tomēr likums satur klauzulu, kas visiem līdzšinējiem prezidentiem ļāva izvairīties no šī delikātā soļa, ik pa sešiem mēnešiem to atkal un atkal atliekot.

Lai gan ASV vēstniecības pārcelšana varētu prasīt vēl gadiem ilgu gaidīšanu, paredzams, ka reakcija uz Vašingtonas lēmumu būs strauja.

Gazas joslā jau trešdien simtiem palestīniešu dedzināja ASV un Izraēlas karogus, kā arī Trampa ģīmetnes. Tikmēr pie Hebronas Rietumkrastā izcēlušās nelielas sadursmes.

Islāmistu grupējums «Hamas» jau piedraudējis ar kārtējo «intifadu» (sacelšanos), un palestīnieši, sākot ar trešdienu, aicināti uz trīs dienas ilgu protesta akciju.

ASV amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem ieteikts izvairīties no parādīšanās Jeruzalemes vecpilsētā un Rietumkrastā, lai gan pagaidām situācija visumā saglabājusies mierīga.