/nginx/o/2018/07/05/8156789t1h649a.jpg)
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aktīvi komunicē par nākamā gada Saeimas vēlēšanām ar vairākām reģionālajām partijām, kas līdz šim sadarbojās ar «Vienotību» un darbojas arī tās Saeimas frakcijā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto». Lai gan acis uz šīm partijām met arī citi politiskie spēki, vairāki «reģionāļi» atzīst, ka sarunas ar «zaļzemniekiem» ir prioritāte, jo «premjera partija» joprojām ir spēcīgs arguments vēlētāju piesaistei.
Pagājušajā nedēļā, pieņemot nākamā gada valsts budžetu, Saeima apstiprināja arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto un valdības atbalstīto priekšlikumu – atļaut Valmierai un Jēkabpilij uz nākamo gadu pārcelt pērn piešķirto, bet šogad neizlietoto finansējumu sporta būvēm. Jēkabpils tā arī neuzsāka multifunkcionālās sporta halles būvniecību, bet Valmierā aizkavējās Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcija un vieglatlētikas manēžas izbūve.
Abas lielās pilsētas gandrīz identiskās un vienā datumā nosūtītās vēstulēs lūdza iespēju naudu par sporta objektiem tomēr nezaudēt. Tā arī notika – Jēkabpils gandrīz 600 tūkstošus, bet Valmiera 1,1 miljonu varēs tērēt nākamgad.
Jēkabpilī šobrīd valda Latvijas Zaļā partija, bet premjers Māris Kučinskis (ZZS) ir bijušais Valmieras mērs. Taču gan ierēdņi, gan politiķi apgalvo, ka naudas pārcelšana esot bijis tehnisks jautājums, kas nekādi nav saistīts ar nākamā gada Saeimas vēlēšanām. «Šeit nav runa par papildu līdzekļu piešķiršanu. Šis ir ļoti tehnisks un vairāk pat birokrātisks process... (...) Lai gan mums līgumos nav noteikts, ka finansējums līdz gada beigām ir jāapgūst, tad, konsultējoties ar Finanšu ministriju, mēs konstatējām zināmus riskus, ka, ja Finanšu ministrija ir ļoti uzstājīga, tad var tikt radīti riski šī finansējuma zaudēšanai,» stāsta IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Nu no šādiem riskiem ir izdevies izvairīties, tāpēc abās pašvaldībās nākamgad vajadzētu sākties jauno sporta objektu būvdarbiem.
Valmieru un Jēkabpili vieno arī tas, ka no tām nākušie reģionālo partiju pārstāvji Inesis Boķis («Valmierai un Vidzemei») un Viktors Valainis (Jēkabpils Reģionālā partija) šobrīd Saeimā strādā «Vienotības» frakcijā. Tomēr «de facto» zināms, ka ar šiem deputātiem par politisko nākotni ir runājuši ZZS pārstāvji.
Boķis apstiprina, ka droši vien kandidēs Saeimas vēlēšanās, bet vaicāts, no kura saraksta, atbild izvairīgi: «Katrā ziņā notiek dažādas pārrunas, es domāju, ar daudziem politiķiem. Patreiz es nevaru atbildēt.» Lūgts komentēt versiju, ka viņam varētu būt otrā vai trešā vieta ZZS Vidzemes sarakstā, Boķis pauda: «Pagaidām notiek sarunas ar vairākiem, jo ir arī citas partijas. Mēs runājam, jo mums ir līgums ar «Vienotību», un to mēs arī kārtīgi un pamatīgi izpildīsim, un par tālāko nākotni faktiski mēs runāsim kaut kad drusciņ vēlāk. (...) Solījumi un pārrunas ir bijušas. Un ne tikai ar viņiem, arī ar citām partijām.»
Atturīgs komentāros mēģina būt arī Viktors Valainis, kurš pārstāv ilgus gadus Jēkabpili vadījušā, bet šovasar opozīcijā nonākušā Leonīda Salceviča partiju, kuram «de facto» vaicāja, vai ar viņu bijušas sarunas par iespēju kandidēt ZZS Zemgales sarakstā ar augstu numuru. «Tas... Runas ir bijušas dažādas, jā, bet šie lēmumi jāpieņem ir manā gadījumā Salceviča kungam. Tā kā – vispirms sarunas ar viņu, un tad ar mani. (...) Viennozīmīgi arī pašam uzdod šos pašus jautājumus, bet tas primāri ir sarunas ar partijas vadītāju,» apgalvoja deputāts, kurš ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. Vairums no lielo pilsētu mēriem šobrīd pārstāv ZZS vai ar to saistītās partijas, tomēr Valainis aicina šīs lietas nesaistīt.
Ar «Vienotību» šobrīd sadarbojas arī Latgales partija. Tās vadītājam, Daugavpils domes deputātam Jānim Lāčplēsim pēdējā laikā ir notikušas vairākas pārrunas ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kuru «zaļzemnieki» plāno likt Latgales vēlēšanu saraksta galvgalī. Lāčplēsis apgalvo, ka partija runā arī ar Latvijas Reģionu apvienību un «Vienotību», tomēr nenoliedz, ka sadarbība ar ZZS ir prioritāte: «Šobrīd vislielākās ietekmes kam ir iespēja? Nu – premjera partijai, jā, ar kuru sadarbojoties var risināt visvairāk uzdevumu. Mums ir laba pieredze sadarbībā ar «Vienotību«. Ir izdevies atrisināt daudz jautājumu, nu, protams, daudz kas ir arī palicis nerisināts. Bet situācija ar to, kas būs «Vienotībā», šobrīd nav skaidra, tāpēc viņi tiek izskatīti noteiktā prioritāšu secībā, laikam kā otrā.»
No «Vienotības» frakcijā pārstāvētajiem «reģionāļiem» tikai Juris Šulcs no partijas «Tukuma pilsētai un novadam» neplāno sarunas ar Zaļo un Zemnieku savienību. Tās Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš pats vadīs ZZS Zemgales sarakstu, apstiprināja, ka apvienība visos «de facto» minētajos virzienos strādā: «Šīs visas sarunas ir procesā. Tas, ka viņas notiek, es nenoliegšu. Bet pie rezultāta mēs neesam pienākuši vēl. Tam ir laiks vajadzīgs un bišķīt vēl pāragri... Es domāju, ka vairāk vai mazāk šīm sarunām punkts tiks pielikts kaut kur nākošā gada pavasarī.»
«Lielākais uzstādījums visur ir un paliek spēkā, ka viņiem ir noteikti jāiestājas kādā politiskajā spēkā, kas pārstāv ZZS – vai tā ir Zaļā partija vai Zemnieku savienība,» uzsver Brigmanis, kurš gan skaidro, ka tas neattieksies uz gadījumiem, ja sadarbības līgumu ar ZZS slēgs kandidāta partija.
Brigmanis arī apstiprināja, ka iepriekš no Rīgas saraksta startējušais premjers Māris Kučinskis nākamgad būs Vidzemes saraksta līderis. Rīgas apgabalā pirmajam numuram ir nolūkota finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Savukārt par Kurzemi jāizšķiras divām reģionālajām partijām. Saraksta galvgalī var nonākt gan Liepājas partijas līderis un Liepājas mērs Uldis Sesks, gan Saeimas vicespīkers Gundars Daudze, kurš pārstāv «Latvijai un Ventspilij».
Arī gadījumā, ja reģionālās partijas vienosies sadarboties ar Zaļo un Zemnieku savienību, to vadība sola līdz pat šīs Saeimas termiņa beigām nākamā gada novembrī ievērot «Vienotības» frakcijas disciplīnu nevis jau tagad kļūt par faktisku ZZS frakcijas papildinājumu.